Lai arī līdz šim dažuprāt stilīgi izpūrušais un par savu ārieni ne pārāk rūpējošais Jaunzēlandes režisors Pīters Džeksons pēdējā laikā acīmredzami nomainījis savu imidžu, pamatīgi nomesdams svaru un pat sasukājot matus, tomēr pēc triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” pabeigšanas viņš nav vis nomainījis kino žanru, kam pievērsties, bet gan turpina tādā pašā garā (+/-3 stundu garumā, izmantojot visus apdullinošākos trokšņus un grandiozākos specefektus, kādus vien mūsdienu čaklie datortehniķi spēj izpīpēt) stāstīt arī jauko bērnu grāmatu sižetu par skaistuli un briesmoni filmā Karalis Kongs, kas ir rimeiks veselām divām filmām - gan 1933.gada, gan 1976.gada kinodarbiem ar tādu pašu nosaukumu. Lasīt tālāk »

Turpinājumi ir teju vai vienmēr neatņemama komerciāli veiksmīgo filmu nākotnes sastāvdaļa. Neizbēgama (ar retiem izņēmumiem) šādu turpinājumu īpašība ir arī to zemā kvalitāte, salīdzinājumā ar orģinālfilmām. Lasīt tālāk »

Kino, mūzikā un citās mākslās mēdz būt t.s. tīrradņi (orģināli, kultūras fenomeni) un ne visai tīri pakaļdarinājumi. Tie otrie mums uzglūn ik uz soļa un rodas vēl un vēl, bet tie pirmie… reti gadās tādiem uzskriet virsū. Lasīt tālāk »

Šais laikos, vispārējā politkorektuma laikmetā, vienmēr ir liela laime (un liels retums) sagaidīt kādu filmu, kuras morāle NEbūtu vis kārtējā Holivudas pamatdoma “mēs - rietumu civilizācija un ebreji - drīkstam iet kur gribam un ņemt ko gribam, bet pārējā - arābu, vidusāzijas, āfrikas, amerikas indiāņu utt - pasaule lai tur muti”. Lasīt tālāk »

Ja pirms “Gredzenu pavēlnieka” filmu parādīšanās tika uzskatīts, ka episkās fantāzijfilmas ir nepopulārs žanrs, kas domāts vidēji maziem bērniem, lai viņi klusi sēdētu pie TV un tās skatītos, tādējādi neapgrūtinot no dzīves pārgurušos vecākus ar savām vēlmēm un vajadzībām, tad pēc šīs triloģijas pārsteidzoši grandiozajiem panākumiem nu ir vērojama tendence tādas cept augšā vienu pēc otras. Lasīt tālāk »