Postpadomju sabiedrībai noteikti ar Šerloku Holmsu ir citādas attiecības nekā Rietumu pasaulei. Mūsu priekšstatus par Artura Konana Doila (Arthur Conan Doyle) izcilo deduktīvistu viennozīmīgi ietekmējis Vasīlija Ļivanova (Василий Ливанов) 1979. gadā radītais priekšzīmīgi romantiskā detektīva tēls. Tak jau trīsdesmit gadu pagājis un nav vairs aktuāli paļauties uz socreālisma spriedumiem. Un noteikti ir arī paaudzes, kas nemaz nezina V. Ļivanova un Vitālija Solomina (Виталий Соломин) duetu. Tāpēc droši vien ir bijis pēdējais laiks paskatīties uz Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu no cita skatu punkta. Lasīt tālāk »

Maikls Manns (Michael Mann) radījis ne pārāk aizraujošu, bet idejiski neparastu filmu. Sabiedrības ienaidnieki (Public enemies(2009)) ir drīzāk tipāžu filma, kaut arī tās centrā ir stāsts par lielās depresijas laika amerikāņu varoņnoziedzieku Džonu Dilindžeru, kura ādā šoreiz iejuties Džonijs Deps (Johnny Depp). Viņam pretī stājas policists ar vienlīdz lielu krampi, tāpēc rodas zināma līdzība starp šiem tēliem. Turklāt grūti nodalīt, kurš labs, kurš slikts, lai gan vienam pēc būtības būtu jābūt labajam, bet otram tāpat sliktajam. Lasīt tālāk »

Pavisam nesen uz Latvijas lielajiem ekrāniem rādītā režisores Noras Efronas (Nora Ephron) filma Džūlī un Džūlija (Julie&Julia) pavisam noteikti nav filma, kas paliek prātā tajā dzirdētās mūzikas dēļ. Lasīt tālāk »

Specefektu, skaņu efektu, trokšņa, sprādzienu, jēljoku, blāvu varoņu un pafosa savervējums, kas paredzēts skatītāja apstulbeņošanai un apdullināšanai. Tā vien šķiet, ka tā ir neizaugušo amerikāņu filmu veidotāju sapņu realizējums. Lasīt tālāk »

Saukts par dižāko komiksu, piedodiet, grafisko romānu, “Sargi” pēc dekādi ilgstošiem pūliņiem ir atradusi savu uzticīgo fanu-režisoru Zeku Snaideru, kas beidzot spējis izdarīt neiespējamo - ekranizēt šo pasludinātu par nefilmējamo stāstu. Lasīt tālāk »