Jums apnicis, ka visi jūs “čakarē”? Tad kļūstiet par spiegu un “čakarējiet” viņus pašus dubultīgi! Varu iedomāties, ar kādu baudu komponists Harijs Gregsons-Viljamss, kuru bija piečakarējusi un pametusi viņa pielūgsmes objekts aktrise Renē Zelvēgere, ķērās pie saundtreka komponēšanas Tonija Skota 2001.gada filmai “Spiegu spēle”. Lasīt tālāk »

Reiz kādā oficiālā Holivudas kinoļaužu vakariņu un balvu par sasniegumiem kinomākslas jomā saņemšanas laikā, aizkulisēs stāvēdami rindā un gaidīdami savu kārtu, lai pēc alfabēta kārtības uznāktu uz skatuves un teiktu pateicības runu, blakus komponistam Hansam Cimmeram stāvēja režisors Edvards Cviks, kurš, laikam, bija garlaicības mākts un, lai īsinātu laiku, pastāstīja Cimmeram, ka uzņem filmu par pēdējiem Japānas samurajiem, nenopietni arī piebilzdams, ka Cimmers varētu tai sakomponēt mūziku. Lasīt tālāk »

Terensa Malika režisētā 1998.gada filma “Šaurā sārtā līnija” ir viens no visu laiku humānākajiem, pacifistiskākajiem un filozofisku pārdomu pilnākajiem kinodarbiem par (pret) karu, kurā ir maz runāta teksta, salīdzinoši (ar citām holivudas kara filmām) maz standarta action epizožu un daudz daudz līdz asarām skaistu dabas skatu un karojošu cilvēku emocionālā stāvokļa atainojumu. Filmā tiek pretstatītas divas pasaules - daba (miers) un cilvēku ambīcijas (karš) un šo vēstījumu atainot mūzikā tika pieaicināts komponists Hanss Cimmers. Lasīt tālāk »

Ridlija Skota režisētā un Džerija “Naudasmaisa” Brakhaimera producētā 2001.gada kara drāma “Melnais vanags notriekts” stāsta par katastrofāli neizdevušos vairāku ASV kareivju misiju Somālijā, kad kārtējie “pasaules glābēji” cenšas novākt kārtējo “ļauno” arābu vadoni un kārtējo reizi dabū pa dibenu (kā rezultātā 18 no šiem brašuļiem iet bojā, kad tiek notriekti pāris viņu visvarenie helikopteri) no vietējiem somāliešiem par to, ka atkal jaucas iekšā viņu zemītē un bāž degunu, kur nevajag. Lasīt tālāk »

2002.gada šausmu filma “Aplis”, kas ir rimeiks japāņu 1998.gada kulta filmai “Ringu” un stāsta par murgainu video kaseti, pēc kuras noskatīšanās ļautiņiem nez no kurienes piezvana telefons un tiek mazas bet gaužām atriebīgas meitenītes Samāras (bezcerīgi nopīpētā) balsī pačukstēts, ka viņiem atlicis vien septiņas dienas, ko dzīvot, ir pamatoti uzskatāma par vienu no mūsdienu kino visbiedējošākajiem un dažuprāt arī uzjautrinošākajiem šermuļgabaliem, kas vēl līdz šai dienai cilvēkiem ar vājāku imunsistēmu pret bailēm (tai skaitā arī šī raksta autoram) liek vakarā pirms gulētiešanas izraut televizora elektrības štepseļus, lai naktī tas gadījumā pats pēkšņi neieslēgtos un no tā nesāktu kāpt ārā visai slapjš, netīrs un visus filmu redzējušos piežmiegt gribošs meitēns. Lasīt tālāk »