
Dž. Dž. Abramsa & CO radītais seriāls “LOST” jeb “Pazudušie” aizsāka tādu kā atmodu televīzijā, kad reitingi cēlās un cēlās, piesaistot pie TV aizvien jaunas acis katru nedēļu. Šovs atšķīrās ar to, ka katra nākamā sērija bija savādāka struktūrā, nepiekopa tādu kā “template” principu, kā, piemēram, “C.S.I.”, kad notiek noziegums, izmeklēšana, vainīgā atrašana, morāle. Šeit ir vienota sizēta līnija, pat vairākas, ar katru sēriju atklājot aizvien vairāk un vairāk.
Nedaudz par sižetu - reiss 815 no Sidnejas uz Losandželosu novirzās no kursa un avarē uz kādas nezināmas salas. Vairākiem izdodas izdzīvot. Viņi gaida glābējus, bet neviens nenāk.. Jau pirmajā naktī atskan dīvainas skaņas no džungļiem, kas izbiedē visus. Dzīvi palikušie uz salas nav vienīgie iemītnieki..
Dž. Dž. Abrams pats sacerējis “Main Title” - 16 sekundes garo skaņu efektu sakopojumu, kas visai zīmīgi asociējas ar seriālu. Pārējai mūzika Abrams bija izraudzījies savu darba biedru no iepriekšējā seriāla “Alias” - Maiklu Giačino, kurš nācis no video spēļu pasaules. Šo viņa pagātni (ja tā var izteikties) labi var pamanīt, jo nav daudz izteiksmīga materiāla, kas skaidri ieplūst apziņā un paliek tur uz ilgu laiku.. Izskatās, ka viņš skaidri apzinās, ka mūzikas loma ir būt fonā. Principā, darbā ir klausāma viena tēma, kas dzirdama skaņdarbā “Win One For The Reaper”, tā arī ir skaistākā un jaukākā visā albumā. Vienkāršā melodija ar minimālu instrumentu skaitu labi parāda to vientulību, atšķirtību, ko izjūt galvenie varoņi. To jūtu miksli, ko katrs izjūt - ir kā viņi ir glābti, jo nav miruši katastrofā un tomēr nav glābti līdz beigām, jo paliek uz vientuļas salas, kur saviem spēkiem jācenšas izdzīvot. Tēma atkārtojas vairākas reizes, “Charlie Hangs Around” skumīgākā, mierīgākā veidā. Variācijas par tēmu - “Locke’d Out Again”, turpinot skumjo noskaņu, līdzinās Džeimsa Hornera pēdējās desmitgades veikumiem. Čells, spēlējot uz dvēseles stīgām mijoties ar klavierēm atskaņo tēmu vēl vienā variantā skaņdarbā “Life And Death” un “Shannonigans”, kurā tiek iespēlētas tikai harmonijas, bez pašas tēmas.
Lielu lomu mūzikā aizņem stīgu instrumenti, jo tie veiksmīgi var veidot noskaņu, minimāli izceļoties no fona. Kad ir kāds kāpinājums, ieskanas arī taures, kas gluži kā ar nagiem velkot pa tāfeli panāk vajadzīgo efektu - adrenalīna līmeņa kāpumu asinīs.
Pirmās cerīgās skaņas parādās iekš “Navel Gazing”, kur pulsējošais raksturs līdzīgi sirdspukstiem dod jaunu jēgu turpināt meklēt, darīt, dzīvot. Diemžēl šo svaigo pacilātību nogalina jauna ziņa par briesmām. Šādām situācijām Maikls nebaidās izmantot dārdošus pūšamos instrumentus, kas bez lieka melodisma pūš ko plašas nes. Skaņdarbi ar pūtējiem nav diez ko klausāmi, jo ir pārāk traki un neorganizēti. Tad jau labāk klausīties meditavīvos gabaliņus, kā “Thinking Clairely”, kas paši par sevi nav diži, bet vismaz satur kādu muzikālo pievilcību, atšķirībā no “action” gabaliem.
Viens no interesantākajiem skaņdarbiem ir “Kate’s Motel”, kas nu ļoti atsauc atmiņā Bernarda Hermana darbus Hičkoka filmās. Seko jautrākais gabals albumā - “I’ve Got A Plane to Catch”, kas pavada lielā Hērlija amizanto skrējienu/braucienu pa lidostu, kad iztek pēdējās pasažieru uzņemšanas sekundes. Tā kā šis skaņdarbs, tāpat kā “Kate’s Motel” attēlo notikumus no galveno varoņu pagātnes, tad tas savā raksturā ir savādāks par sālā notiekošo pavadījumu.
Lielāko vilšanās sagādāja “Parting Words”, kas diemžēl nepiedāvā krāšņu mūziku, bet gan jau pieminētā Džeimsa Hornera stilā veiktu mīņāšanos - tādu kā solfedžo orķestrim. “Oceanic 815″ atskan galvenā tēma pēdējo reizi, bet šoreiz galvenais bonuss ir beigas, kas tik ļoti raksturīgas seriāla pārrāvuma vietām, kad sākas reklāma. Šis labais paņēmiens ir ļoti efektīvs arī albuma beigām, jo simbolizē, ka viss vēl nav beidzies - gaidiet turpinājumu.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 4, vidējais: 4.25 no 5) Dod savu vērtējumu!