
Filma ar mazāk vai pat neredzētām sejām par tēmu „izvēle” – šķietami tik vienkāršu, ikdienišķu un pašsaprotamu lietu, tomēr kombinācijā ar nedrošību, ilgām pēc kaut kā vairāk, finālā atklāj Sprīdīša cienīgu atziņu, ka ceļš „..ved uz zemi laimīgo un – izrādās – uz mājām.” Tikai nu parādās jautājums - vai „mājas” vēlas saņemt tevi atpakaļ?
Jāatzīst, ka filmu noskatījos, ja ne gluži pateicoties saundtrakam, tad noteikti tā stimulējošā efekta dēļ gan. Klausoties, iespaids par filmu top ļoti gaišs un pieļauju, ja mūzika būtu dramatiskāka, arī sižetu uztvertu daudz traģiskāk. Lai nu kā – pirmā dziesma no visām ir Snow Patrol – Chocolate, kas ir arī filmas galvenā tēma. Ļoti dinamiska un vitāla pateicoties intensīvajām perkusijām un možajiem akordiem, atspoguļojot labi to, ko skatītājs redz uz ekrāniem: jauns cilvēks, kas sasniedzis dzīvē to, ko vēlas – varētu pat teikt – perfektu dzīvi. Savukārt dziesmas izskaņā interesanti, škiet, elektriskās ģitāras svilpieni, kas ir labs ievads nākamajai dziesmai – Star mile (Joshua Radin) – mierīgs solo klusinātas ģitāras un samtaina čella pavadījumā.
3. dziesmiņa, pēc pamīša principa, atkal ir enerģiska. Tamburīna zvārgulīši piešķir savdabīgu „čaboņu” skaņai. Coldplay, liekas, uzticēta otra nozīmīgākā tēma – pagrieziena punkts sižetā ar nosaukumu Warning sign. Sajūta, ka tā ir tapusi grupai raksturīgā izpildījumā, tomēr labi ieplūst pārējo 15 dziesmu vidū. Skaņās atpazīsiet atkal tamburīnu, ģitāras, protams, brīžiem trompetes un noslēgumā tikai klavieres, piešķirot svaigāku niansi.
Nākamais gabaliņš, Ride (Cary brothers) savaldzina ar vijoļu un ģitāru starpspēli un pēdējās štrihu. Ar otro pantu pievienojas viegls, pakšķošs ritms. Athlet dziesmā ar numuru 6 diskā, kaut kā ļoti „krīt austiņās” tieši balss, lai gan tieši te dziesma ir ar savādiem troksnīšiem un skanējuma pavērsieniem pilna. Drusku lec ārā no iepriekšējo dziesmu pulciņa.
Septiņi – smuks cipars un arī dziesmiņa Hide and seek zem šī numura ir teju vai pelnīti. Smuks vokāls izpildījums ar rezonējošu efektu. Sekojošo gabaliņu izpilda pirmā sieviete pēc vīriešu balsīm. Tā ir Rachael Yamagata ar Reason why – romantiska melodija ar nespalgu balsi un klavieru pavadījumu. Savukārt Remy Zero gara darbs Prophecy ir kā pilnīgs pretstats visai diska harmonijas plejādei ar paasu elektrisko ģitāru, aktīvu ritmu un spriedzīgu solo.
Nora Jones cienītājiem patiks Fiona Apple. Viņas Paper bag, kur, pretstatā izteiksmīgajai balsij, var sadzirdēt jauku instrumentu slāni, sākot ar klavierēm beidzot ar trompetēm, ģitāru stīgām un otiņu pieskārieniem šķīvjiem. Aimee Apple – Arms of a woman ir melanholiskās noskaņās; iesaku vienkārši baudīt melodiju ar tās vienkāršību un daudzveidību, jo sintezators nebūt nav vienīgais instruments. Sadzirdēsiet ne vien ierasto ģitāru, basģitāru, bet arī zvaniņus, čellu, tamburīnu, taures – glīti!
Tālāk seko lirisks Amos Lee solo gabaliņš, kur tā vien šķiet, mērķis ir dzirdēt vārdus – varbūt tad tiešām vērts ieklausīties? (:
Nākamo gabaliņu ievada rotaļīgi pieskārieni klavierēm - pozitīvisms sāk atgriezties. Rufus Wainwright nedaudz piesmakusī balss un dzirdams bekvokāls. Interesanti, ka tuvojoties diska beigām, kaut kā sāk parādās spilgtāki vokāli. Dziesmas noslēgumā var sadzirdēt gan austrumnieciskas notis, gan Ziemassvētku noskaņu…
Un visbeidzot beidzamā dziesma, kas arī iz Joshua Radina gara darbs kopā ar Schuyler Fisk, kura gluži kā deserts, kas atstāj pēdējo garšu mutē, arī sniedz zināmu kopsavilkumu. Un tā arī ir - kopsummā saundtreku var raksturot kā lirisku, harmonisku un apcerīgu; piemērots klusiem vakariem ar karsta dzēriena krūzi rociņās.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 3, vidējais: 4 no 5) Dod savu vērtējumu!