(vērtējumi: 2, vidējais: 4 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Nu ko - paspēlēsimies?! Pēdējo gadu draiskākā Mārtina Skorsezi filma par policistu un noziedznieku tēmu, kur galvenais jautājums - “kurš kuru?”, spējis sakārdināt pat Holivudas metru Džeku Nikolsonu stāties kameras priekšā un atveidot jau tik sen neredzētu ļaundari.

Pats filmas skaņu celiņš ir ievērojami daudzveidīgāks kā pati filma, sākot no emocionāli bēdīgā skanējuma un elektriskās ģitāras solo piesātinātā “Comfortably Numb”, ko gan neizpilda tās oriģinālais izpildītājs Pink Floyd, tomēr, kas jāuzteic kā viens no spilgtākajiem saundtreka skaņdarbiem, līdz personīgi iemīļotā “I’m Shipping Up to Boston”, kas kā pilnīgs pretstats, nu gluži kā labais un ļaunais vai policija un mafija, piepildīts ar īru roka dvēseli, bez loģiska teksta, bet ar enerģiju, kas ceļ spārnos. Skaņdarbu gandrīz jau vēlētos nosaukt par īstenu ASV īru mafijas himnu. Īru mūzika neatkārtojās vairāk kā reizes divas visā saundtrekā, bet nu tur kur viņa ir, prasa uzmanību, līdz ar to vēlos atzīmēt arī Howard Shore muzikālo kompozīciju “Departed Tango”.

Daudzveidība rodas tajā faktā, ka filmā emocionālās ainas skaita ziņā neatpaliek no mafijas un policijas savstarpējām aktivitātēm, bet laika izteiktsmē, no tām tika ievērojami “nogriezts”, un pareizi ar’ ir!

Laikam jau saundtreks tiešām jāizceļ kā viens no pēdējā laika labākajiem, sākotnēji vērtējot katra skaņdarba kvalitāti tā izpildījumā, unikālo skanējumu un beidzot arī precīzu to izmantošanu filmā, kas, klausoties pašu skaņu celiņu, lieliski ataino problēmas, emocijas, ko risināja filmas sižets, un tas jau ir daudz, es pat teiktu viss.

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Nav līdzīgu