
Filma “Eņģeļu pilsēta” ir atmosfēriski piepildīts pašupurēšanas mīlestības stāsts, kurā eņģelis atsakās no mūžīgās dzīvības mirstīgas sievietes dēļ. Filma un mūzika, kas ieņem īpašu vietu manā sirdī.
Lieliski Megas Raijenas un Nikolasa Keidža notēlota un režisēta filma ir kluss un poētisks mīlasstāsts, kas liek aizdomāties par to, cik mēs paši esam spējīgi atteikties no sev svarīgām, nozīmīgām lietām, pat no sevis paša, lai būtu kopā ar mīļoto cilvēku.
Šis saundtreks ir ļoti spēcīgs, tieši savā atmosfēriskajā melanholijā, kas ieved sapņu pasaulē. U2 “If God Will Send His Angels” iesāk, Alanis Morissette turpina ar eklektisku “Uninvited”, kas ir ārkārtīgi interesanta dziesma, jo savij daudzus muzikālos stilus. Blūza stilā tapušie “Red House”, “Mama, You Got a Daughter” un “Futher On Up Road” lai gan ievieš dažādību, toties izklausās lieki un ikkatru klausīšanās reizi tiek izlaisti, jo netur līdzi pārējiem.
Kā labāko dziesmu viennozīmīgi var pasludināt bezgala intīmo un kluso Sāras Maklahlanas “Angel”, kurā klausoties, liekas pat sirds sāk pukstēt lēnāk un rūpes pazūd tālu aiz horizonta. Šī dziesma atbrīvo un nomierina. Izmisuma pilna ir Goo Goo Dolls skaistā dziesma “Iris”, kas kļuva par vienīgo hitu no šī albumā. Par zaudētu mīlestību ir Pītera Gabriēla “I Grieve”, kas nez kāpēc lauž skumīgi mēreno toni un pēdējā trešdaļā pārtop aktīvākā skaņdarbā. Ar retu balsi apveltītais Jude atstāj savu zīmogu dziesmā “I Know”.
Gabriela Jareda mūzika, kas ir spirituāli filozofiska un emocionāli aizkustinoša, saundtrekā parādās tikai četros skaņdarbos, kas kopsummā 20 minūtēs veiksmīgi atklāj galvenos mūzikas trumpjus - gan grezno orķestrējumu, gan “eņģeļu” kori - īpaši jau trekā “An Angel Falls”, kurā kulminācijā iespēlē arī klavieres. “The Unfeeling Kiss” pavada eņģeļa Seta pirmos amizantos mirkļus cilvēka veidolā un viņa romantiskās attiecības. Nedaudz muzikāli “iegriež” sintezētās cilvēkbalsis trekā “Spreading Wings”, kas ir pārāk uzkrītošas. “City of Angels” dod vaļu pirmajai vijolei, kas iedoto iespēju nepalaiž garām un virtuozi izspēlē savu partiju. Diemžēl šajā skaistajā skaņdarbā atkal tiek apstrādāta jau iepriekšējos skaņdarbos skanējusī tēma, kas, būdama nepārprotami apburoša, zaudē savu spožumu vairākkārtējā atskaņošanā. Skaņdarba viducī gan parādās akustiskā ģitāra, kas lēnākā tempā izspēlē jauko tēmu no “The Unfeeling Kiss” sākuma, pēc kura ir albuma greznā stīgu instrumentu kulminācija galvenajā tēmā, kas mažora skaņās beidz šo brīnišķīgo albumu.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 10, vidējais: 4.8 no 5) Dod savu vērtējumu!
AGRIS 17. janvāris, 2010 - 20:55 #
Vienreizēji
Janka 12. jūnijs, 2010 - 09:45 #
Ļoti laba filma,aizkustinoši