New World, The/Jaunā pasaule 2005
21. februāris, 2007   Autors: admin (Ernests Kečko)  
1 zvaigzne2 zvaigznes3 zvaigznes4 zvaigznes5 zvaigznes (vērtējumi: 3, vidējais: 4.33 no 5) Dod savu vērtējumu!
Loading ... Loading ...
Komponisti:
New World, The/Jaunā pasaule

Terenca Malika pagaidām pēdējā filma „New World”, kas stāsta par Jaunās pasaules atklājējiem un Pakahontas, bija emocionāls un spēcīgs stāsts, lai gan nebija tik spilgts kā iepriekšējais viņa darbs „Thin Red Line”.

Savādi, bet Hans Cimmers, kas vienu no labākajiem saviem mūzikas komponējumiem bija sarakstījis iepriekšējais Malika filmai, šoreiz palika aiz borta. Viņa pienākumus uzņēmās Džeims Horners („Titāniks”, „Drošsirdis”). Tā nebija no tīkamākajām ziņām, jo Horners pēdējā laikā ne ar ko vērtīgu nav izcēlies, ka vien ar savu iepriekšējo sacerējumu atražošanu, tā teikt, pašplaģiātismu. Filmā gan viņa sarakstītā mūzika reti, kad sevi lika manīt, jo režisors nozīmīgākās vietas bija aizstājis ar Vāgnera un Mocarta skaņdarbiem, kas, atzīšos, man likās nesaderīgi ar bildi. Kas lika domāt, ka arī šoreiz Horners ķēries pie vecā darba stila, kas režisoram lika nožēlot savu izvēli attiecībā uz komponistu. Nav zināms, kas īsti bija noticis, bet albumā ir aizvietotājgabali nav dzirdami. Ir tikai Horners + dziesma (kā jau vienmēr ar Horneru).

Ar lielu skepsi, gaidot pazīstamas tēmas no „Titānika”, „Drošsirža” un, protams, „Svešajiem”, sāku klausīties šo garadarbu. Jāteic, ka tas fakts, ka ne vienu no šīm tēmām pirmajā skaņdarbā nesaklausīju, jau viesa cerības, ka, iespējams, turpmākās stundas laikā arī nedzirdēšu. Bet vilšanās uz sevi nelika ilgi gaidīt.. Šoreiz par galveno iedvesmotāju Džeimsam bija „Drošsirdis”, kuru dzirdam bez maz vai katrā otrajā skaņdarbā. Vai tiešām viņš ir tik impotents uzrakstīt ko jaunu, ka tik izmisīgi izmanto jau klausītājiem labi pazīstamas savas kompozīcijas, vai arī producenti tik ļoti grib dzirdēt šīm kompozīcijām līdzīgas jaunas, ka Horneram nekas cits neatliek, kā tās pa tiešo izmantot? Es nekādā mērā nesaku, ka viņam nav talanta un ka viņš nav spējīgs radīt ko skaistu, vienkārši sava materiāla atražošana izraisa pamatotas šaubas un jautājumus.

Albums sākas ar putniņu čivināšanu, sieviešu soprānu ar samtainām klavierēm, kas apbur momentāli. Šo burvību tupina eskalācija – pievienojas stīdzinieki, harmonijas pieaug un kāpj augstāk, pievienojas pūtēji. Harmonijas, starp citu, argādina Alana Silvestri „Bezdibeni” (The Abyss), bet tas nelaupa skaistumu. „First Landing” liekas tik ļoti pazīstams, lai gan uzreiz nevaru uzminēt, no kurienes. Bet viss pazīstamais jau tiek sagaidīts ar sveicienu un smaidu sejā, tāpat arī šis skaistais skaņdarbs. Tajā krasi tiek parādītas izmaiņas, kādas notiek ar ieceļotāju atnākšanu – sākumā ir harmonisks miers, kāda valda indiāņu apdzīvotās zemēs, un beigās ir nemiers un bailes par to, kādas izmaiņas šie ieceļotāji radīs. „A Flame Within” ir tematiski līdzīgs iepriekšējā skaņdarba pirmajai, mierīgajai daļai, tikai tam pievienots vokāls u.c. „An Apparition In The Fields” ir beidzot kaut kas pavisam svaigs no Hornera – klavieres ar klusinātu stīgu pavadījumu, kas jau izraisa gandarījumu. Līdzīgu iespaidu atstāj arī „Rolfe Proposes”, tikai tajā klavieres ir vientuļākas, bez pavadījuma (sākuma daļā), kas skaņdarbam piešķir intīmāku, personīgāku pieskaņu.

„Winter Battle” ir agresīvākais skaņdarbs albumā (par to var spriest jau pēc nosaukuma), jo ataino ziemas kaujas pie ieceļotāju nocietinājuma. „A Dark Cloud is Forever Lifted” ir vēl viena skaista kompozīcija, kas izmanto tēmu no pirmā treka. „Forbidden Corn” ir viens no spēcīgākajiem „Drošsirža” tēmas atainojumiem izpildījuma ziņā (2 minūtes pirms beigām).

Beigu dziesma, liekas, ir vēl viens komercializācijas produkts, tendence, ka jebkurai filmai ar izteikti tradicionālas klasiskās mūzikas bāzi ir jābeidzas ar kādu dziesmu, kas izmanto filmas tēmu. Dažbrīd tas nostrādā, bet šoreiz albums būtu labāk izticis bez…

Neskatoties uz citātiem no „Drošsirža”, Džeimss Horners sagādā pārsteigumu ar tik izjustu un daiļu skanējumu no sākuma līdz beigām. Tiešām sāk likties, ka pārcelies uz citu pasauli, citu zemi, citu vidi - utopiju, kurā nav nekā ļauna, nekā kaitnieciska, kur visi spēj pastāvēt līdzās bez cīņas par varu, naudu u.c.

Treklistings:

01. The New World (05:22)
02. First Landing (04:45)
03. A Flame Within (04:05)
04. An Apperation in the Fields… (03:42)
05. Journey Upriver (04:16)
06. Of the Forest (06:55)
07. Pocahontas and Smith (03:41)
08. Forbidden Corn (11:01)
09. Rolfe Proposes (04:31)
10. Winter/Battle (08:28)
11. All is Lost (08:14)
12. A Dark Cloud is Forever Lifted (09:55)
13. Listen to the Wind - Haley Westenra (04:35)

[Post to Twitter] Ielikt Twitterī  [Post to Delicious] Ielikt Deliciousī  [Post to Digg] Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

Paud savu viedokli

Komentāru RSS