(vērtējumi: 3, vidējais: 4.33 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Tā kā jaunākā “Neiespējamās misijas” izgatavojuma režisors un populāro TV seriālu “Alias” un “Lost” veidotājs Dž.Dž.Abramss šai filmai bija izvēlējies sapulcēt savu “personīgo” radošo grupu (visus tos, kas ar viņu ir strādājuši jau arī pie minētajiem seriāliem), tad, loģiski, ka par komponistu šai filmai tikai izraudzīts neviens cits, kā nemainīgais Abramsa komponists Maikls Giačīno.

Giačīno līdz šim ir pārsvarā komponējis pavadošo mūziku videospēlēm, kas arī varētu būt iemesls, kāpēc vismaz pagaidām, viņa darbus pie dažādām filmām klausoties, rodas iespaids, ka cilvēcīgas emocijas vismaz mūzikā viņam ir visai pasvešas. Giačīno mūzika “Neiespējamajai misijai 3″ ir pilnīgs pretstats Hansa Cimmera veikumam iepriekšējā franšīzes daļā - ja Cimmers, galvenokārt, savā darbā pie “Neiespējamās misijas 2″ pievērsa uzmanību īpaši daiļu un atmiņā paliekošu oriģināltēmu izdomāšanai, attīstot šīs tēmas plūstošos, emocionālos un aizraujošos skaņdarbos, bet ielikdams ļoti maz izdomas un darba filmas action epizožu pavadošajā mūzikā, tad Giačīno izdara tieši pretējo - sakomponē pilnībā orķestrālus un atzīstami labus un profesionāli ļoti augsti nostrādātus elpu aizraujoši ātrus, trakojošus un pārsvarā diezgan disonējošus action mūzikas trekus (pie labākajiem jāmin “Helluvacopter Chase”, “Bridge Battle”, “Davian Gets the Girl”, “The Chutist”, “Hunting for Jules” un pulksteņtikšķoši efektīgais “World’s Worst Last 4 Minutes to Live”), kuros patiešām interesanti, virtuozi un faktūras ziņā daudzslāņaini izmanto orķestra pūšaminstrumentus un liek vijolēm kaķveidīgi skrāpēt un viesuļveidīgi gaudot, bet pilnībā aizmirst par vispār jebkādu jaunu tēmu radīšanu filmai - viņš diezgan solīdi attīsta un izmanto Lalo Šifrina oriģinālo “Mission: Impossible” tēmu, taču pats nekādas jaunas tēmas, atšķirībā no Cimmera, neienes un pat Šifrina tēmu nemēģina parādīt kaut cik īpašā gaismā, principā atražojot vien to, kā pirmās “Neiespējamās misijas” komponists Denijs Elfmens šo tēmu variēja, tikai darot to daudz tradicionālāk - bez Elfmena stilīgās instrumentācijas un neparastajām un interesanti dīvainajām tēmas variācijām. Albuma pēdējais treks “Šifrin and Variations” ir pats vājākais, jo, cerēto variāciju vietā, kas jau nosaukumā sola parādīt Giačīno skatījumu uz slaveno Šifrina tēmu, nākas vilties, izdzirdot vien visai primitīvu trīs minūtes īsu šīs tēmas atkārtošanu. Attiecībā uz mūzikas iekļaušanos konkrētajā filmā, jāmin arī vēl kāds jūtams trūkums - neskatoties uz to, ka filmas darbība risinās daudzās un dažādās pasaules vietās no Romas līdz Šanhajai, mūzikā tas absolūti neparādās - filmas muzikālajā partitūrā netiek iekļauti pilnīgi nekādi šo zemju etniskie instrumenti vai arī kaut vai kādas specifiskas melodijas vai aranžējumi, kas attēlotu katru no šīm zemēm. Visu filmas mūziku diezgan “parasti” atskaņo tikpat “parasts” klasiskais simfoniskais orķestris un, galu galā, paliek tāds iespaids, ka Giačīno nemaz nav sava specifiska rokraksta, stila vai pat kaut kādu svaigāku muzikālo ideju - albumā dzirdamo mūziku tikpat labi varētu būt sarakstījis arī kāds cits komponists - Denijs Elfmens, Deivids Arnolds, Džons Berijs, Džoels Maknīlijs vai pat Džerijs Goldsmits.

Lai arī albumā ir arī daži lēnāki un emocionālāki treki, kā “Special Agent Lindsey Farris”, “Ethan and Julia” un fināls “Reparations” (kas, acīmredzot, bija iecerēts kā beidzot kādu sirsnīgāku noti ienesošs, taču, lai arī šī skaņdarba pirmā minūte ir pat ļoti izdevusies, pateicoties lēnajiem un klusajiem klavieru solo akordiem, kas beidzot liek atcerēties, ka filmā tak laikam darbojas īsti cilvēki, nevis videospēļu tēli, viss gabals kopumā tomēr galu galā izklausās teju dīvaini smieklīgs, jo tā izskaņa vairāk atgādina Holivudas 50-to gadu romantisko filmu mūziku, ar drusku netīri starp toņiem braukājošām vijolēm un bez iedvesmas rakstītu samocītu melodiju), tomēr fakts, ka pat tie nesatur nekādu tēmu vai vismaz kaut kādu melodisku graudu, aiz kā “aizķerties”, pēc visa albuma noklausīšanās izdzēš no atmiņas arī tos un, beigu beigās, vēlme šo albumu kopumā klausīties vēlreiz ir visai niecīga. Rekomendēju tiem, kas dzīvo savu dzīvi tikai lai redzētu katru nākamo “Mission: Impossible” filmu, kā arī tiem, kuriem saklausīt un noķert kādu nenoliedzami kaifīgu momentu Giačīno action mūzikas trekos nešķitīs neiespējama misija.

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Lost/Pazudušie
• Incredibles/Lieliskie
• Alias