
Iepriekšējā gada labākā filma pēc Amerikas Kinoakadēmijas domām turpina Pola Tomasa Andersona “Magnolijā” aizsākto mozaīkveidīgo struktūru, atklājot problēmu objektīvā skatījumā - no daudzu cilvēku mazākiem vai lielākiem pārdzīvojumiem.
Filma “Crash” jeb “Sadursme” akcentē aizspriedumu, stereotipu un rasisma problēmas. Jā, tas ir ticis tirzāts jau ļoti sen, bet šajā filmā jo īpaši sāpīgi un kosmopolītiski šīs problēmas pasniegtas. Tas ataino dzīvi sapņu zemē ASV, kur vienkopus dzīvo/eksistē pamatīgs tautību sajaukums. Šādā vidē konflikti un neiecietība ir ik uz soļa. Katrs cīnās par savu vietu zem saules šajā “paradīzē”, bieži vien nerēķinoties ar pārējiem.
Marks Išams, kas sacerējis mūziku dotai filmai, neizceļas ar lielu, skaļu blokbasteru pavadījumu sacerēšanu. Viņš parasti izvēlas tādus projektus, kuros viņam dod lielu brīvību muzikālajā lauciņā. Tāpat gadījās ar “Crash”. Albums ir atmosfēriskas dabas, elektornisks ar šur tur pavīdošu emocionāli aizkustinošu vokālu, dažbrīd ļoti sentimentālu un līdz asarām skaistu, bērnišķigī dzidru melodiju (pavadot filmas labāko segmentu par meitu un tēvu). Mūzika lielākajā daļā ir ārkārtīgi mierīga un maiga, neuzspiež savu gribu, bet aicina ieklausīties pat mazākajā skaņa, kas ievērpta šajā līdz perfektumam vienkāršajā mūzikā.
Mūzika šajā filmā ļoti skaidri un trāpīgi aizstāj vārdus, kas būtu bijuši lieki. Tādi momentu filmā ir pietiekoši daudz, kas liecina, ka režisors ar komponistu sadarbojās ļoti veiksmīgi un izveidojuši izcilu kopskaņu. Diemžēl Kinoakadēmija balvas dala pēc taisnības principa, politiski rēķinot cik un kādas kurai filmai pienākas, tāpēc nominācija, nerunājot jau par balvu šai mūzikai gājusi secen, bet žēl..
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 3, vidējais: 4.67 no 5) Dod savu vērtējumu!