(vērtējumi: 9, vidējais: 4.44 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Ja filmas “Leduslaikmets” turpinājuma producenti būtu izvēlējušies turpināt sadarbību ar pirmās filmas komponistu Deividu Ņūmenu, viņi būtu izraisījuši katastrofu, kas izmēru ziņā līdzinātos tām, ko mazais grauzējiņš, izmisīgi dzīdamies pakaļ savai zīlei, mēdz abās filmās ik pa laikam izraisīt (lavīnas u.c. nelaimes).

Šajā gadījumā uz filmas producentu galvām būtu gāzusies pirmām kārtām jau filmu mūzikas kolekcionāru un kritiķu izraisīta lavīna par to, ka visai viduvējajam komponistam Ņūmenam ir tikusi dota iespēja padarīt vienmuļu un garlaicīgu arī otrās filmas skaņu celiņu. Par laimi zīle šoreiz ir noķerta laicīgi un pasaules gals tomēr vēl tik drīz neiestāsies, jo turpinājumam “The Meltdown” ir ticis izraudzīts viens no visspilgtākajiem un daudzsološākajiem Holivudas filmu komponistiem Džons Pauels.

Lai arī otrā filma salīdzinājumā ar pirmo ir gājusi ceļu, kas saucas “vairāk action un mazāk gaumīga humora”, Pauela komponētā mūzika sliecas pretējā virzienā, tomēr nekādā gadījumā neaizmirstot arī par efektīgiem action momentiem. Atšķirībā no Ņūmena mūzikas pirmajai filmai - Pauela mūzika ir, īsi sakot, “riktīgi rēcīgā”. Tā, 32 visai īsiņo treku laikā, bez sirdsapziņas pārmetumiem spēlējas ar muzikālajiem stiliem no klasiskas vijoļmūzikas līdz gospelim (šie stili, piemēram, paspēj viens otru nomainīt 44 (!) sekunžu garajā “Who Will Join Me On the Dung Heap”), no sirsnīgi romantiskas mūzikas ģitārai un maigiem orķestra instrumentiem, līdz kaut kam tādam, ko pat grūti noraksturot - zebiekstes Sida ritmiskas sadziedāšanās ar veselu baru aizvēsturisko zvēru, kas izklausās pēc antarktīdā apmaldījušos prātā jūkošu ekvatora apgabala āfrikāņu superperfekti koordinētas jodelēšanas, kas ir tikai vēl kādas reizes 27 enerģiskāka un jautrāka par to, ko nupat kā iedomājāties. To tiešām ir vērts izbaudīt skaņdarbos “Sid´s Sing-A-Long” un “Mini-Slots Sing-A-Long”. Un protams, visa albuma garumā pastāvoša vērtība ir grandiozs simfoniskais orķestris, kas gan izspēlē superātrus un apbrīnojami meistarīgi caurkomponētus pavadījumus visai šai enerģiskajai prātā jukšanai, gan arī ik pa laikam ņem virsroku, vareni pūšot vaļā episku un heroisku galveno tēmu, kas atpūš klausītāja matus uz atpakaļu skaņdarbā “Mammoths” - šī tēma ir vienkārši apburoša un visa albuma gaitā tiek variēta visdažādākajos veidos un aranžējumos. Nevar arī neapbrīnot Holivudas studiju orķestra tehnisko varēšanu visas tās ziljons ātrās notis nospēlējot neticami nekļūdīgi un ar atsvaidzinošu iedvesmu.

Pauela mūzika šai filmai ir īsta paraugstunda, kā sakomponēt īsti interesantu mūziku, kas klausītāja uzmanībai neļauj atslābt ne brīdi. Mūzika ir jautra, skaista un neiedomājami enerģiska, lai gan šur tur pavīd arī pa kādam izteikti melodiska un romantiska atslābuma (”Into the Sunset” un “Ellie Remembers”) momentam, kas padara šo mūziku vēl baudāmāku un aizraujošāku. Rekomendēju tiem, kuriem patika mūzika no pirmās “Šreka” filmas (kurai nelielu daļu komponēja arī šis pats Džons Pauels), kaut gan patiesībā šis nu tiešām ir albums, kuru var rekomendēt jebkuram, jo mūzikas stili, kas šeit ir pārstāvēti, ir visdažādākie un tomēr viss albums nekad neizklausās pēc bezjēdzīga bardaka un tieši klausoties to no gala līdz galam var noķert to visīstāko kaifu - noķert grauzējiņa ilgi medīto zīli. Fantastiskākais veikums Pauela līdzšinējā karjerā.

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Thin Red Line/Šaurā sārtā līnija
• Robots (various)/Roboti (dziesmas)
• Mr. & Mrs. Smith (various)/Smita kungs un kundze (dziesmas)
• Mr. & Mrs. Smith (score)/Smita kungs un kundze (mūzika)
• Jumper/Lēcējs
• Italian Job/Itāļu variants
• Bourne Ultimatum/Borna ultimāts
• Bourne Supremacy/Borna pārspēks
• Bourne Identity/Borna identitāte
• Be Cool/Vēsā mierā