
Ieroču kontrabandai veltīta filma ar Niku Keidžu, Džaredu Leto un Ītanu Hauku galvenajās lomās visai interesanti apskata uzdoto problēmu - tā tiek gan nopietni diskutēta, gan arī apsmieta, izraisot jaukta veida emocijas.
Karikaturizēta tiek gan galvenā varoņa ukraiņu izcelsme, mūzikā klišejveidīgi ieliekot balalaiku, kas 100% asociējas ar komunistiem.. Lai gan filma tiek pozicionēta kā trilleris/drāma, tajā ir ļoti daudz sarkasma. Ko vērta ir epizode, kad Keidža varonis fanātiski bučo TV kasti, kurā Gorbačovs paziņo par CCCP pastāvēšanas beigām tā vietā, lai paskatītos kā viņa mazulis sper pirmos soļus.. Tad vēl viens no ieroču pasūtītājiem kā īpašu vēlmi pieteica tādu pašu ieroci kā Rembo, uz ko Jurijs (Keidžs) atbildēja: “no kuras daļas?”. Šādas ironijas dēļ vien jau grūti filmu uztvert nopietni. Pie tam nav skaidrs kā var just līdzi galvenajam varonim, kurš savu darbību attaisno ar vārdiem: “Nevis ieroči nogalina, bet cilvēki”. Nez kāpēc sirdsapziņa atmostas tikai viņa no narkotikām atkarīgajā brālī…
Filma ir interesanta, lai arī cik laba/slikta tā varētu būt. Par mūziku var teikt to pašu. Antonio Pinto, kas pirms tam bija manāms kā palīgs Džeimsan Ņūtonam Hovardam saundtrekā “Collateral”, šoreiz “spēlē pirmo vijoli”.
Bieži tiek izmantota akustiskā ģitāra, klavieres un etniskie instrumenti, jo laba daļa filmas darbības noris Āfrikā. Kombinējums šiem instrumentiem ir ļoti labs, ko var īpaši labi novērtot skaņdarbā „Warlord”. Tas ir galvenais saundtreka trumpis – etniskais skanējums.
Lielākā daļa skaņdarbu ir skumīgi, drūmi un pārdomu nesoši/izraisoši, kas gluži pretēji filmai, liek apšaubīt galvenā varoņa morāli. Ļoti skaista izdevusies dziesma „Yakar Diamm”. Dažbrīd mūzika šķiet garlaicīga, bet instrumentu izmantojums piešķir skanējumam dzestrumu un liek klausīties tālāk.
Secinājums: nekas grandiozi dižs, bet visnotaļ interesants. Diemžēl trūkst “Hallelujah”, ko izpilda Jeff Buckley.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 3, vidējais: 4.67 no 5) Dod savu vērtējumu!