
Postpadomju sabiedrībai noteikti ar Šerloku Holmsu ir citādas attiecības nekā Rietumu pasaulei. Mūsu priekšstatus par Artura Konana Doila (Arthur Conan Doyle) izcilo deduktīvistu viennozīmīgi ietekmējis Vasīlija Ļivanova (Василий Ливанов) 1979. gadā radītais priekšzīmīgi romantiskā detektīva tēls. Tak jau trīsdesmit gadu pagājis un nav vairs aktuāli paļauties uz socreālisma spriedumiem. Un noteikti ir arī paaudzes, kas nemaz nezina V. Ļivanova un Vitālija Solomina (Виталий Соломин) duetu. Tāpēc droši vien ir bijis pēdējais laiks paskatīties uz Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu no cita skatu punkta.
Šoreiz pie darba ķēries Gajs Ričijs (Guy Ritchie). Pamatīga literārā materiāla izpēte ir devusi auglīgus rezultātus. Skatītāju priekšā ir nostājies pavisam ne kārtīgs un uzcītīgs sava darba darītājs, bet gan apsēsts ģēnijs Roberta Daunija Jaunākā (Robert Downey Jr.) izskatā. Blakus viņam nostājies aktīvs un aizrautīgs doktors Vatsons pievilcīgā un talantīgā Džūdas Lova (Jude Law) atveidojumā. Tad nu droši var teikt, ka šie būs tie tēli, kas aktieriem sekos pa pēdām un veidos skatītājos priekšstatus par viņu aktiermeistarību (tāpat kā Džonijs Deps sevi iemūžinājis Džeka Sperova tēlā un Arnolds Švarcenēgers vienmēr būs Terminators, lai kā arī necenstos darīt kaut ko citu).
Filma ir aizraujošs un enerģisks piedzīvojums. Pārsteidz režisora centieni spekulēt un manipulēt ar vēsturi. Lords Blekvuds, kas šoreiz ir Holmsa ļaunais pretinieks, cer atkarot Amerikas kontinentā kādreiz Anglijai piederējušās kolonijas. Savā centībā un, jāsaka, arī izskatā viņš līdzinās kādam baisam pasaules iekarotājam vārdā Hitlers. Ādas mētelis nav vienīgā asociācija ar nacistiem. Holmsam tik jāpasaka, ka vācu atslēgas ir tās sarežģītākās, lai domātu, ka tā ir kārtējā alūzija. Un arī indīgo gāzu ideja pamatā taču nāk no Vācijas darbībām I Pasaules kara laikā. Es tikai ceru, ka nākamajā daļā, par kuras esamību jau izskanējusi apstiprinoša informācija, profesors Moriartijs nebūs pārvērsts par vācieti, kurš gribēs iekarot visu pasauli.
Bet tagad par galveno - par mūziku. Skaņu celiņā ir 12 skaņdarbi, kuru pamatā ir viens motīvs, ar kuru iespējams iepazīties jau ievadkompozīcijā. Līdz ar to lielākā daļa pārējo Hansa Zimmera (Hans Zimmer) kompozīciju ir variācijas par šo pamatmotīvu. Jāsaka, ka mūzika ir ļoti noskaņām, izjūtām un idejām bagāta, tāpēc par to varētu runāt arī filmu nemaz vērā neņemot. Tomēr interesanti bija uzzināt, kāda nozīme šim pamatmotīvam filmā. Brīžiem liekas, ka tā ir Šerloku Holmsu raksturojoša dedukcijas attēle mūzikā, citreiz atkal jādomā, ka pamatmotīvs ilustrē aktīvu darbību. Viennozīmīga secinājuma nav, jo ir gan šā, gan tā. Ir pat brīdis, kad pamatmotīvs ilustrē Vatsonu. Tāpēc jāsaka, ka pamatmotīvam piemīt filmu raksturojošas esences garša. Tas ir viens liels piedzīvojums, kur ceļā ir grāvji, līkumi un labirinti, tāpēc galapunktu sasniegt tik ātri neizdodas. Viennozīmīgi - tā ir detektīvmūzika ar sevī iekļautu noslēpuma jausmu. Ne velti pirmā skaņdarba nosaukums ir Discombobulate - apmulsināt, pārsteigt nesagatavotus - to arī ar klausītājiem un skatītājiem dara gan mūzika, gan filma.
Mūzika, manuprāt, vai nu iepatīkas uzreiz, vai nepatīk nemaz. Ja iepatīkas, tad arvien vairāk to klausoties, tā iepatīkas vēl vairāk. Sākumā liekas, ka tā ir nervoza, nedaudz pat nebaudāma. Tas tāpēc, ka tā strauji maina noskaņu, pat viena skaņdarba laikā, kā to, piemēram, var dzirdēt 18 (!) minūtes garajā kompozīcijā Psychological Recovery… 6 Months (varbūt iedvesma gūta no klasikas labākajiem paraugiem).
Tātad, ja liekas, ka mūzika ir nervoza, jāatceras, ka pats Holmss ir visai nervozs. Visam ir izskaidrojums. Tāpat tam, ka pats labākais skaņdarbs I Never Woke Up In Handcuffs Before pa daļai atgādina franču, krievu un ebreju tautas mūziku, bet kopsummā tam ir Gorana Bregoviča kāzu un bēru mūzikas raksturs. Hans Zimmers uzaicinājis skaņu celiņa radīšanā vairākus solomāksliniekus, kuriem dažādas etniskās izcelsmes. Pie tam tādu tautas mūzikas kokteili rada arī stīgu instrumentu mikslis (jāizceļ bandžo skaņa kā kaut kas ļoti atsvaidzinošs un dzirdei patīkams) ar akordeonu un skaņu, ko komponists panācis, dekonstruējot klavieres. Nedekonstruēto klavierspēli pārstāvošais Lorns Balfe (Lorne Balfe) ar savu spēli patīkami atsvaidzina pēc aktīvā un nedaudz griezīgā stīgu skanējuma jau minētajā kompozīcijā Psychological Recovery… 6 Months.
Filmas muzikālā rakstura kulminatīvais punkts ir skaņdarbs Not in Blood, But in Bond, kurš izskan uz palēninājuma fona filmas vienā no saspringtākajiem brīžiem. Ne pārāk garais skaņdarbs sevī koncentrē spēcīgu traģikas izjūtu, kam pamatā vijoles stīgu smeldzīgais skanējums. Skaņdarbs nemanāmi pāriet nākamajā - Ah, Putrefaction, kas nav nemaz tik briesmīgs kā pēc nosaukuma varētu domāt. Smeldzi pamazām nomaina pamatmotīva noslēpumainības un azarta straujais kāpums. Uzreiz jādomā - Šerloks Holmss ir pietiekami dzīvelīgs un izturīgs. Ne velti tas ir viens no, ja ne pat pats populārākais detektīva tēls, kurš arvien jaunās interpretācijās spēj aizraut lasītājus, skatītājus un nu jau arī klausītājus pat pēc gadsimta, kas pagājis no tā radīšanas brīža.
A. Konans Doils ir bijis (droši vien neapzināti) viltīgs rakstnieks, jo nav taču cita veida, kā galveno varoni padarīt vēl noslēpumaināku un mistiskāku. Izvēloties par vēstītāju doktoru Vatsonu, iespējamās variācijas par to, kāds un kas patiesībā ir Šerloks Holmss, ir tikai dažādojušās. Un iespējams tāpēc arī muzikālās variācijas Hansa Zimmera izpildījumā ir noslēpumainu (dekonstruētas klavieres), aktīvu un strauju (stīgas), tautisku (vijole, bandžo) un pavisam romantisku (klavieres) skaņu cauraustas. Muzikālā dažādība izriet no neviennozīmīgās attieksmes pret detektīvu, tāpēc šos skaņu virknējumus var vai nu mīlēt kā Holmsu visā viņa dīvainībā, vai neciest tieši tāpat kā Holmsu visā viņa dīvainībā.
Jāizsaka vien nožēla, ka skaņu celiņā nav iekļauta jestrā The Dubliners dziesma The Rocky Road to Dublin. Garastāvokli uzlabo, droši vien tāpat kā labs boksa mačs kopā ar Šerloku Holmsu.
Treklistings
01. Discombobulate (02:25)
02. Is It Poison, Nanny? (02:53)
03. I Never Woke Up In Handcuffs Before (01:44)
04. My Mind Rebels At Stagnation (04:31)
05. Data, Data, Data (02:15)
06. He’s Killed The Dog Again (03:15)
07. Marital Sabotage (03:44)
08. Not In Blood, But In Bond (02:13)
09. Ah, Putrefaction (01:50)
10. Panic, Shear Bloody Panic (02:38)
11. Psychological Recovery… 6 Months (18:18)
12. Catatonictes (06:44)
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 9, vidējais: 4.56 no 5) Dod savu vērtējumu!