(vērtējumi: 6, vidējais: 5 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Pavisam nesen uz Latvijas lielajiem ekrāniem rādītā režisores Noras Efronas (Nora Ephron) filma Džūlī un Džūlija (Julie&Julia) pavisam noteikti nav filma, kas paliek prātā tajā dzirdētās mūzikas dēļ.

Lai gan filmas skaņu celiņš ir visai garš - 21 dziesma, - jāsaka, ka atmiņa no tām saglabā tikai dažas melodijas. Tomēr tas nenozīmē, ka mūzika būtu neizdevusies vai kā citādi slikta. Nē, tas vienkārši nozīmē, ka filmai ir cits akcents, kas šajā gadījumā ir ēdiens. Režisorei un filmas veidotājiem droši vien būtu jānopūlas pamatīgi, lai vienas filmas laikā reizē cilvēkos iedarbinātu uzreiz divas maņas - garšas un dzirdes. Tāpēc garša ņem virsroku, dzirde netiek noslogota, bet bauda vienalga pamatīga - par spīti tam, ka filmas skatīšanās laikā pārņem divējāda emocija, proti, var pateikt paldies Dievam, ka vēl nav izdomāts 4D kino, kurā varētu sajust arī smaržu, jo tad nez vai kāds spētu nosēdēt visu filmu pats neko nenogaršodams no brīnumainajiem ēdieniem, kas top gatavoti uz ekrāniem, bet tajā pašā laikā to vien gribas, kā šo smaržu sajust un tā pa īstam šo filmu „izgaršot”.

Filma ir biogrāfiska, uzņemta pēc diviem dzīvesstāstiem (gribētos teikt - veiksmes stāstiem), kurus savā grāmatā sakausējusi Džulī Pauela (Julie Powell). Grāmata dienas gaismu ieraudzīja 2005. gadā, pašlaik ir tulkota un pieejama arī latviešu valodā Zanes Rozenbergas tulkojumā.

Tā kā pamatā filmai ir grāmata, kuras autore ir Džulī Pauela, tad arī filma veidota, pamatojoties tieši uz Džulī skatījumu. Tomēr skaņu celiņā pirmais skaņdarbs uzsver tieši Džūlijas Čaildas (Julia Child) personību. Tas ir galvenais, kas veido gan filmas, gan skaņu celiņa kompozīciju. Džulī meklē iedvesmu, meklē dzīvei pamatu, jo viņai nav izdevies vēl savos trīsdesmit tapt par rakstnieci, bet toties viņa prot labi gatavot ēst. Džūlija šeit ir jaunās sievietes mūza. Un tāpēc Džūlija filmā un mūzikā ir pirmā, ko iespējams iepazīt. Viņas došanās dzīvot uz Parīzi mūzikā ienes frančiem tipisko akardeona skaņu, kas kļūst par raksturojošu elementu Džūlijas tēmas izspēlē. Džulī tēma savukārt veido vieglu, patīkamu skaņu virknējumu, kas ir piemērots arī filmā atveidotajam viņas raksturam. Ja varētu iedomāties, ka lietus, krītot pret zemi kā pret kādu mūzikas instrumentu un atsitoties pret to, veidotu melodiju, tad tā būtu tieši Džulī tēma. Ar minimālu atšķirību starp Džūliju un Džulī komponists Aleksandrs Desplats (Alexandre Desplat) ir reizē šos raksturus gan satuvinājis, gan šķīris. Pamatā gan ir personību tuvinājums, bet mūzika brīnišķīgi ilustrē to, ka katra par sevi šīs sievietes ir ļoti atšķirīgas. Tuvinās viņas vienai otrai tikai Džulī galvā, viņas uztverē. Tāpēc ļoti līdzīgi muzikālā attīstībā ir vēl 14 skaņu celiņa skaņdarbi, kas risina šo tuvināšanās/tālināšanās tēmu, kam pamatā Džulī ceļš caur Džūlijas pasauli, lai pašai sapratu, kas viņa ir un ko viņa vēlas.

Spilgtākie muzikālie skaņdarbi filmas mūzikai kopumā neļauj iegrimt vienveidīgumā un padara to gan tematiski (ar francisko akcentu), gan emocionāli ļoti iedarbīgu. Ir četri skaņdarbi, ko vēlētos izcelt. Pirmais ir Talking Heads izpildītā dziesma Psiho Killer - aktīva un tādu kā nelielu spriedzi ienesoša dziesma, kas lieliski sabalsojas ar vienu no komiskākajām un smieklīgākajām epizodēm - Džulī centieniem nogalināt omāru. Pāreja no psiho killer uz lobster killer ir tik smalka un nemanāma, bet ļoti trāpīga un smieklu vērta.

Filmā pavisam īsu brīdi uznirst un atskan Čārlza Aznavūra (Charles Aznavour) dziesma Mes Emmerdes, tomēr skaņu celiņā tā ir viena no franču gara un sajūtu spilgtākajām izteicējām, jo nenoliedzami franču šansons ir tipisks, bet ne mazāk tāpēc lielisks akcents franciskā gara producēšanai pasaulē.

Patīkama atkāpe no visa jau teiktā ir Henrija Wolfa (Henry Wolfe) izpildītā dziesma Stop the Train. Lai gan nekādi nevaru atcerēties, kurā brīdī tā skanēja filmā, tā vienalga ir ļoti atšķirīga un iederīga reizē - skumji nopietna, bet kopējo noskaņu uzturoša.

Pati spilgtākā un visu filmas komiski emocionālo vibrējumu uzsverošā dziesma ir Dorisas Dejas (Doris Dey) izpildītā dziesma A Bushnel And A Peck. Mērvienības un ēdiens izsaka visu filmas būtību. Tā ir arī skaņu celiņa galvenā būtība - spēja sabalansēt tipisko ar netipisko, gaidīto ar negaidīto, bet nezaudējot neko no atšķirīgā, unikālo piešķirošā.

Filmas muzikalitātes uzsvēršanai būtiska ir aktierspēle - Merilas Strīpas (Meryl Streep) atveidotā Džūlija Čailda ir vienkārši brīnišķīga. Viņas balss ar muzikāli izteiktajiem neskaitāmajiem „I do” un visām citām komiskajām skaņām un izdarībām nevar atstāt vienaldzīgu nevienu. Savu šarmu filmai piešķirs arī Džulī atveidotājas Eimijas Adamsas (Amy Adams) angliskais akcents ar uzsvērtajiem d un t. Vēl ilgi atmiņā paliek viņas spilgti izteiktie „dreadful, dreadful, dreadful“. To gan nekādi neattiecinu uz filmu, jo tā ir neparasti patīkama un tiešām smieklīga. Tam par apliecinājumu atradu nelielu analoģiju - ir tāda īsmultfilma „Purple and Brown“, kur garais Purple un īsais Brown smejas par visu pēc kārtas un ar saviem smiekliem līdzi „parauj” arī skatītājus. Varat tikai minēt, kurus no filmas tēliem man šie abi atgādināja!

Treklistings
01. Julia’s Theme - Alexandre Desplat
02. Julie’s Theme - Alexandre Desplat
03. Great Big Good Fairy - Alexandre Desplat
04. The Original French Chef Theme - Alexandre Desplat
05. Starting Out - Alexandre Desplat
06. What Should I Do? - Alexandre Desplat
07. Eggs - Alexandre Desplat
08. Psycho Killer - Talking Heads
09. A String Of Pearls - Alexandre Desplat
10. Mes Emmerdes - Charles Aznavour
11. Time After Time (Instrumental) - Alexandre Desplat
12. Burning The Stew - Alexandre Desplat
13. Leaving Paris - Alexandre Desplat
14. My Husband Left Me - Alexandre Desplat
15. Stop The Train - Henry Wolfe
16. A Bushel And A Peck - Doris Day
17. The New York Times - Alexandre Desplat
18. Bouef Bourguignon - Alexandre Desplat
19. Julia Hates Me - Alexandre Desplat
20. Last Supper - Alexandre Desplat
21. Time After Time - Margaret Whiting

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Golden Compass/Zelta kompass
• Curious Case of Benjamin Button, The/Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu