
Turpinājumi ir teju vai vienmēr neatņemama komerciāli veiksmīgo filmu nākotnes sastāvdaļa. Neizbēgama (ar retiem izņēmumiem) šādu turpinājumu īpašība ir arī to zemā kvalitāte, salīdzinājumā ar orģinālfilmām.
Turpinājums ir iecerēts arī filmai “Gladiators”, un tiem, kuri ir redzējuši orģinālo filmu, jau ir skaidrs, ka būtu jānotiek brīnumam, lai pirmās filmas tik pabeigto sižetu varētu veiksmīgi un nesamocīti turpināt. Kamēr mēs šo ķēmīgumu vēl tikai gaidām (vai arī drīzāk negaidām), turpinājums ir iznācis pirmās filmas mūzikas saundtrekam un šādus turpinājumus filmas MŪZIKAS albumiem nu gan reti gadās sagaidīt. Taču jātzīst, ka arī šis albums, salīdzinājumā ar tā orģinālu, ir iznācis visai samocīts un “aiz galiem pievilkts” - izklausās, kas tas vispār ir radīts vairāk tikai dēļ tā, lai Hanss Cimmers varētu vēl vairāk sapelnīt un vēl labāk pabarot gan sevi, gan savus savā studijā savāktos studentus, no kuriem, līdzās pašam Cimmeram, ne viens vien ir piedalījies arī “Gladiatora” mūzikas komponēšanā.
Vispirms par to, kas šajā albumā ir labs un iepriecinošs - tajā ir vairāki patiešām skaisti un pārliecinoši skaņdarbi, no kuriem kā labākos varētu minēt pirmakārt jau dziesmu “Now We Are Free (Juba´s Mix)”, kas ir Klausa Badelta spīdoši nostrādāta āfrikāniski dienvidnieciska un aizkustinoši saulaina versija par Cimmera orģinālalbuma noslēguma skaņdarbu. Šajā versijā ir sapulcināts vesels bars āfrikāņu etnodziedātāju, kuri ar savām dzirkstošajām replikām pavada Lizas Džerardas solo vokālu, bet instrumentālais pavadījums sastāv no spāniskas ģitāras un teju vai Karību salu stila ritmiem. Dziesmas fināls ekspoldē ārkārtīgi skaistā un jautrā prieka, laimes un brīvības apliecinājumā. Man personīgi tā ir viena no visu laiku iemīļotākajām dziesmām. Vēl interesants albuma skaņdarbs ir “Duduk of the North” - Cimmera pirmie (bet ne tuvu ne pēdējie) soļi komponēšanā dudukam, kas ir melodisks un skumjš skaņdarbs ar spānisku akustiskās ģitāras solo tā izskaņā. Interesanti, ka šis treks netika iekļauts filmas gala variantā un pat tā skaistā tēma nekur filmā neparādās. Runājot par neizmantotajām tēmām, nevar nepieminēt arī Džerardas satriecoši dziedāto Cimmera “Rome Is the Light”, kas arī ir tāda kā pa pusei dziesma ar apburošu un pacilājošu tēmu, kurai filmā diemžēl vieta neatradās. Kā pēdējo no albuma pozitīvajiem momentiem varu minēt “Gladiator Waltz”, kas ir Cimmera sākotnējā un pilnā (varētu pat teikt - koncerta) versija filmas kauju ainu pavadošajai mūzikai. No šīs versijas vēlāk tika atvasināti orģinālalbuma treki “Battle” un “Barbarian Horde”. “Gladiator Waltz” ir 12 minūšu garš, megaiespaidīgs un skaļš grāvējgabals lielam simfoniskajam orķestrim, kuru šajā albumā izpilda… sintezators. Pirmajā mirklī šķiet, kas tas varētu būt briesmīgi, taču tā nemaz nav, jo šeit nu mēs varam dzirdēt, cik miljonus zaļo Cimmers ir ieguldījis savas studijas elektroniski samplēto skaņu kolekcijā - katrs orķestra instruments šeit skan nu gandrīz kā īsts un tikai ļoti rūpīgi ieklausoties, var atpazīt sintezatoru. Savā ziņā šī elektroniskā versija izklausās pat pārliecinošāk un piemērotāk filmas action momentiem, jo tās kopskaņa ir pat vēl skarbāka, tiešāka un, labā nozīmē, barbariskāka.
Pārējie albuma treki gan izklausās pēc ne visai interesanta pavadījuma filmas dialogu momentiem un mazāk nozīmīgām ainām - tajos ir arī savi interesantie momenti, bet tie, savukārt, bieži vien ir aizēnoti ar klāt piemiksētiem dialogiem no filmas, kas vienkārši kaitina un traucē (nemaz nerunājot par to, ka šie dialogi parasti galīgi neatbilst nedz skaņdarbu nosaukumiem, nedz arī mūzikai, kura tikusi komponēta pavisam citām ainām). Vēl viens mīnuss ir arī tas, ka šeit treki ir sakārtoti visai haotiskā secībā. Līdz ar to, atšķirībā no pirmā albuma, šis atstāj nevis vienota simfoniska skaņdarba iespaidu, bet drīzāk gan filmas mūzikas atlikumu neveiklu savārstījumu. Albuma noslēgumā skan vienkārši šausminoši briesmīga “Now We Are Free” deju mūzikas versija “Maximus Mix”, kas kārtējo reizi apliecina regulāro klubu un tamlīdzīgu tusiņu apmeklētāju trulumu un inteliģences trūkumu, ja kāds no viņiem vispār var iegribēt tādu sākotnējā variantā skaistu, izstrādātu, caurkomponētu un tomēr nopietnu skaņdarbu pataisīt par idiotiski dancojamu dziesmeli. Vēmiens nāk.
Neraugoties uz to, tomēr rekomendēju šo albumu tiem, kuri jau ir iepazinuši pirmo, kā arī filmas faniem un Cimmera mūzikas interesentiem (albuma bukletā ir atrodami detalizēti paša Cimmera interesanti un pat uzjautrinoši apraksti par katru skaņdarbu). Pārējiem gan iesaku pataupīt laiku un naudu kam citam.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 9, vidējais: 4.89 no 5) Dod savu vērtējumu!
sandis 26. jūnijs, 2008 - 16:35 #
baigi kruta filma man pat asaras teceja
Mārtiņš 5. augusts, 2008 - 16:53 #
ši filma ir tiesam labaka no tada tipa filmam.:D
gladiators 20. janvāris, 2009 - 18:13 #
gladiātors ir forša filma patiesam:):):):):):):):):):):):)