Kingdom of Heaven/Debesu valstība 2005
20. janvāris, 2006   Autors: vestardo (Vestards Šimkus)  
1 zvaigzne2 zvaigznes3 zvaigznes4 zvaigznes5 zvaigznes (vērtējumi: 4, vidējais: 5 no 5) Dod savu vērtējumu!
Loading ... Loading ...
Komponisti:
Kingdom of Heaven/Debesu valstība

Šais laikos, vispārējā politkorektuma laikmetā, vienmēr ir liela laime (un liels retums) sagaidīt kādu filmu, kuras morāle NEbūtu vis kārtējā Holivudas pamatdoma “mēs - rietumu civilizācija un ebreji - drīkstam iet kur gribam un ņemt ko gribam, bet pārējā - arābu, vidusāzijas, āfrikas, amerikas indiāņu utt - pasaule lai tur muti”.

Pieredzējušā režijas profesionāļa Ridlija Skota (”Gladiators”, “Hanibals”, “Svešie”) politiski vēsturiskā filma “Debesu valstība”, paldies Dievam, izvairās propogandēt šādu aprobežotu pasaules redzējumu un tāpēc vien jau ir uzskatāma vismaz par skatāmu.

Diemžēl, atšķirībā no viņa iepriekšējās vēsturiskās filmas “Gladiators”, “Debesu valstības” temporitms un forma ir visai izplūduši - filma šķiet pārlieku gara un sadrumstalota. Bez tam, vispār nav saprotams, kādā sakarā tajā ir iemaldījies galvenās varoņlomas atveidotājs, maigais, trauslais un cukursaldais smukulītis Orlando Blūms, kas, lai arī esot starp citiem Holivudas aktieriem savā vecuma grupā nepārspējams dzērajs, ne tuvu nav nepārspējams aktieris. Dīvains šķita arī fakts, ka daudzu Skota filmu ilggadējais komponists Hanss Cimmers (Hans Zimmer) šoreiz atteicās no piedāvātās iespējas komponēt mūziku šai filmai, tās vietā izvēloties dažu dienu laikā uzcept visai viduvēju muzikālo pavadījumu jaukajai multenītei “Madagaskara” (Madagascar), bet “Debesu valstības” komponēšanas grožus nodot savam izcili talantīgajam un izdomas un profesionalitātes pārbagātajam kādreizējam studentam no Cimmera nu jau likvidētās Media Ventures studijas Harijam Gregsonam Viljamsam.

Lai cik arī lielisks būtu Cimmera veikums iepriekšējās Skota filmās, tomēr jāatzīst, ka šī komponistu maiņa ir, beigu beigās, bijusi par iemeslu labākajam filmu mūzikas albumam 2005. gadā. Gregsonam Viljamsam līdz šim vēl nebija gadījies komponēt mūziku tik grandiozu apmēru augstākajā pakāpē nopietnam episkam kinodarbam un var tikai apbrīnot viņa komponista inteliģenci un profesionālismu, kas izpaužas šajā līdz galam emocionālajā, daudzslāņainajā un kontrastiem bagātajā mūzikā. Cimmera audzēkņiem parasti tiek pārmests, ka viņi pārāk kopējot pašu Cimmeru, bet Gregsons Viljamss ir izkopis pats savu stilu, kam maz sakara ar tradicionālo Media Ventures “mūzikas fabrikas” skanējumu un par to šeit var pārliecināties - “Debesu valstības” mūzikas austrumnieciski melodiskā galvenā tēma, kuru albumā dzirdam gan instrumentālajā (un albumā, blakus tradicionālajam orķestrim un korim, ir savākts patiešām iespaidīgs skaits etnisko instrumentu, kuru apburošo skanējumu var baudīt ik uz solja), gan Natašas Atlas izpildītajā dziesmas versijā, ir ljoti “gregsonviljamsiska” un, iespējams, skaistākā filmu mūzikas tēma pēdējo gadu laikā, kas, kopā ar vēl pāris citām tēmām, cauri visam albumam tiek variēta visdažādākajās nokrāsās un stilos - no austrumnieciskas world mūzikas (skaņdarbos “Ibelin” un “Light of Life”), caur klusinātiem un zemiem stīgu instrumentiem un episkiem pilna simfoniskā orķestra momentiem (”Saladin”), līdz pat spīdoši uzrakstītam un dzilji reliģiskam kriestiešu korālim (”Path to Heaven”). Albumā ir arī daudz disonējošas un starp-kultūriski konfliktējošas kaujas action mūzikas (īpaši efektīgs moments - gregorisko dziedājumu stila mūzika vīru korim, kas saduras ar satrauktiem arābu-musulmaņu dziedājumiem skaņarbā “Terms”), kas ir komponēta NEVIS tradicionālajā Holivudas filmu saundtreku formātā, kādu parasti veido arī Cimmers un citi viņa studijas māceklji (viens vai vairāki atsevišķi ātri, skalji un ne pārāk ausij griezīgi +/- 7 minūšu skaņdarbi ar vienu un to pašu ātro un lipīgo tēmiņu), bet gan caurvij visu šīs filmas mūziku un katrreiz tiek dramaturģiski sagatavota un loģiski sasaistīta ar to, kas ir pirms un pēc tās, tādējādi lielākā bauda ir klausīties visu albumu no gala līdz galam un izjust tā dramaturģisko stāstījumu ar tā kāpinājumiem un atslābumiem - šis ir viens no tiem gadījumiem, kad filmas mūziku var pilnībā asociatīvi izbaudīt arī atsevišķi no filmas un pat bez filmas noskatīšanās vispār, un ko tādu spēj radīt tikai patiesi izcils komponists, kurš darbu ir rakstījis ar iedvesmu.

Diemžēl filmas gala variantā vairāki labākie šīs mūzikas momenti (”Coronation”, “The Wall Breached , “Saladin” un “Path to Heaven”) tika nezināmu iemeslu dēlj izgriezti ārā un aizvietoti ar mūzikas fragmentiem no citām filmām, tāpēc vēl jo vairāk rekomendēju noklausīties šo albumu, ja vēlaties dzirdēt īsti kvalitatīvu un vietām pat asaras izraisoši skaistu mūziku filmai, kas mūsdienās negadās bieži.

[Post to Twitter] Ielikt Twitterī  [Post to Delicious] Ielikt Deliciousī  [Post to Digg] Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

Paud savu viedokli

Komentāru RSS