
Džons Pauels (John Powell) ticis paspārnē Hansam Cimmeram un darbojies viņa studijā Media Ventures. Pirmais lielais projekts viņam bijis Face/Off, tad viņš turpināja ar romantiskām filmām un multenēm, līdz atnāca Borna laiks…
Borna identitāte sākas ar to, ka itāļu zvejnieku kuģis atrod cilvēku jūrā, kurš zaudējis atmiņu un kuram gurnā implantēts bankas seifa numurs, kurā šis vīrietis atrod ieroci, vairākas pases, naudu un kontaktlēcas. Diemžēl tas viņam nepalīdz un tikai palielina sajukumu par viņa identitāti līdz viņš uzzina, ka ir pasūtījumu slepkava..
Tāda veida filma, kura satur detektīvlīniju, mīklainību, ātru darbību un pat mīlestības līniju prasa daudzveidīgu mūziku, kuru itin veiksmīgi sacerējis Džons Pauelss. Viņš pārsvarā balstījies uz sintizatoru, smagākiem un vieglākiem ritmiem, pievienojot vijoles. Dažbrīd, klusākos brīžos un emocionālākās ainās piedalās arī klavieries. Tas izrādījies perfekts risinājums. Lielākas spriedzes radīšanai (”Escape from Embassy”), vijolnieki balansē uz nervu sabrukuma robežas, dragājot neiedomājami ātri. “The Drive to Paris” ir atslābuma treks, kurš šķiet gana savāds, lai reprezentētu Borna prāta stāvokli. “Hotel Regina” ir intensīvs treks, kas nākamajā daļā pārtaps par efektīvo “To the Roof”. Viens no labākajiem ir “On Bridge Number 9″, jo spēj apvienot labāko no visa materiāla.
Mūzikas pamatā ir vijoļu nemierīgā spēle, kurai nāk klāt liela daļa elektronikas, dodot perfektu trillera sajūtu, un nepārptotami papildinot filmu, palielinot spriedzi. Izmantotā metode varbūt liksies pārāk tieša un brīžam pat vienveidīga. To varētu izkliedēt, ja albumā tiktu iekļautas Mobija dziesma “Extreme Ways” un Pola Oakenfolda “Ready, Steady, Go”.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 1, vidējais: 4 no 5) Dod savu vērtējumu!
Jonatan 17. aprīlis, 2008 - 17:28 #
Man patīk Hansa Cimmera mūzika. Bet attiecībā uz filmu … Tiem kas nezina - Filma un grāmata ir pilnīgi dažādi stāsti. Man filma patika labāk.