Batman Begins/Betmens: sākums

Batman Begins/Betmens: sākums 2005

31. oktobris, 2005 Autors: admin (Ernests Kečko)

(vērtējumi: 2, vidējais: 4.5 no 5) Dod savu vērtējumu!

Loading ...

Šogad savu otro reinkarnāciju piedzīvoja Betmena seriāls. Otro tāpēc, ka viss atkal sācies no gala, pareizāk sakot no sākuma…

Laikam lēnprātīgie producenti beidzot saprata, ka 1997. gadā iznākusī ceturtā daļa (Batman & Robin) bijusi vārga un turpināt šo sabendēto stāstu nevar, bet trademark’u gan vajadzētu, tādēļ prātīgi nolēma visu sākt no sākuma. Izvēlējās daudzsološu režisoru, satriecošu aktieru ansambli un scenāriju, kas tika atzīts par labāko esam. Filma stāsta par to kā Brūss Veins ir kļuvis par Betmenu, pat to, kādēļ tieši sikspārņa veidolu viņš izvēlējies. Ir atbildēti arī citi jautājumi, uz kuriem nespēja atbildēt iepriekšējās filmas, kuras sākās it kā no stāsta vidus.

Atšķirībā no iepriekšējām filmām, “Batman Begins” centrē uzmanību nevis uz negatīvajiem varoņiem, bet gan uz pozitīvo - Betmenu. Protams, negatīvie ir kolorītāki un interesantāki, bet filmas nosaukumā tak figurē pozitīvais varonis, kadēļ tad lai beidzot neradītu filmu par viņu? Tagad šī netaisnība ir labota.

Atšķirības filmas koncepcijā tiešā veidā atbalsojas arī mūzikā, ko veidojuši Holivudā atzītie komonisti Džeims Ņūtons Hovards un Hans Cimmers. Ja iepriekšējās filmās bija bravurīgas tēmas, fanfāres un komiksiem raksturīgā glorifikācija, tad šajā filmā ir pat problemātiski atrast galveno muzikālo tēmu. Mūzika ir pārsvarā drūma un tumša, tikai brīžam parādās mazi gaismas stariņi. Īpaši skaisti izklausās tās vietas, kurās Brūss kavējas atmiņās - tajās tiek izmantota zēna soprana balss (”Barbastella”), kas ļoti veiksmīgi palīdz stāstījumam.

Albums ir kā puzlis, kas sastāv no mūzikas lauskām. Tās mēģina tapt par vienu veselu bildi, bet vēl nespēj atrast savu īsto vietu tāpat kā Brūss Veins/Betmens, kas meklē veidu, kā atrast harmoniju savā dzīvē, saprast sevi. Lauskas ir nemiers, bailes, naids, dusmas, mīlestība - vairākas nokrāsas, sajūtas, kuras izjūt galvenais varonis. Galveno vietu ieņem nemiers, jo tas ir ar galveno varoni visu laiku - viņu moka sirdsapziņas pārmetumi par vecāku nāvi, bailes, ka var zaudēt tuviniekus. Nemiers caurvijas it visur.

Lielu lomu ieņem arī bailes, jo tās ierobežo viņu. Bailes iedveš jau paša sikspārņu lidošanas atdarinājuma skaņa, kas iesāk un beidz albumu (”Vespertilio” un “Lasiurus”), bet par īpaši bailīgu skaņdarbu var atdzīt “Artibeus”, kurā Brūss Veins pārvar bailes no sikspārņiem. Bailes pārtop spēkā, simbolā, ar kuru viņš iedvesīs bailes ļaundaros (”Tadarida”).

Protams, filma nevarēja apieties bez ātras darbības - tāda ir un tiek atainota skaņdarbos “Myotis” (bēgšana no vietas, kurā Brūss apguva austrumu cīņu gudrību) un “Molossus” (bēgšana no policijas, destruktīvā betmobīļa braukšana pa Gotemas māju jumtiem). Abos jūtama liela, apjomīga skaņa, kas raksturīga Hansam Cimmeram. Viņa stils ir ļoti labi manāms šajos skaņdarbos. Diemžēl “Molossus” šķiet par garu, smagnēju un par garlaicīgu, pie tam Cimmers varēja izdomāt kaut ko oriģinālāku.

Mīlestība tēma atklājas reti un uz mazu brīdi, visvairāk skaņdarbos “Corynorhinus” “Macrotus”. Tai ir mazāka loma, jo Brūsam nav skaidrības par savām jūtām.

Ar pirmo klausīšanās piegājienu ir grūti atrast ne tikai izteiksmīgu varoņtēmu, bet vispār kādu tematisku materiālu, kas paliktu atmiņā - tikai brīžam parādās kaut kas harmonisks un tās vietas ir skaistākās. Lai gan albumā abi komponisti darbojas kopā, vairākos skaņdarbos var diezgan skaidri saklausīt konkrētā komponista parakstu. Apjomīgā skaņa (”Antrozous”, “Molossus” u.c), kuru veido skanīgie pūšamie instrumenti ir Cimmera darbs, bet klusās klavieres un stīgas (”Corynorhinus”, “Lasiurus” u.c.) ir Hovarda darbs. Protams, ir vairāk skaņdarbu, kuros ir jūtama abu komponistu sadarbība.

Par labāko, manuprāt, var atzīt finālu - “Lasiurus”, kura vidū sākas kāpinājums, kas tiek atrisināts skaistā kulminācijā. Skaņdarbs izteiksmīgi parāda, ka Brūss Veins un Betmens var pastāvēt kā viena persona, ka harmonija ir iespējama, ka nākotne ir gan Brūsam Veinam, gan Betmenam.

Var atzīt, ka ja pie albuma būtu strādājis tikai Džeims Ņūtons Hovards, tad rezultāts būtu bijis labāks, jo albumu bojā tieši action mūzika, kas ir pārāk tipisks Media Ventures produkts.

Ielikt Twitterī Ielikt Deliciousī Ielikt Diggī