
A.R. Rahmana vārdu pirmo reizi izdzirdēju vēlu - 2006. gadā, kad filmā “Inside Man” ievadā tik kičīgi skanēja viņa u.c. kolēģu skaņdarbs “Chaiyya Chaiyya Bollywood Joint”, kura bija apsēdusi manu atskaņojošo sistēmu apjomīgu laiku. Savukārt, kad pirmo reizi dzirdēju par Denija Boila filmu “Graustu miljonārs”, kurai mūziku komponēs Rahmans, biju cerību pilns par gaidāmo darbu.
Filma izrādījās ļoti spēcīga, emocionāla un uzrunājoša, kas reti gadās mūsdienās, jo, liekas, ir jau uzaudzēta tik bieza “kino āda”, ka filmu veidotājiem ir grūti skatītāju pārsteigt, saviļņot. Šī ir nepārprotami adekvāti apbalvota 2008. gada labākā filma, kas redzēta. Elpu aizrauj vide, dinamiski šokējošais stāstījums, raupjā montāža un aktieri, īpaši paši mazākie. Jāuzteic režisors par Bolivudas auteniskuma radīšanu, kurā ideāli iederas Indijas pieprasītākais komponists A.R. Rahmans, kuru varētu pat nodēvēt par Indijas Timalandu.
Diemžēl pirmajā saundtreka noklausīšanās reizē nekas īsti neaizķēra, ja neskaita M.I.A.’s aziātisko gangsta dziesmu “Paper Planes”: gan jau dzirdētā oriģinālā variantā, gan jaunā remiksā. Uzmanību piesaistīja vēl pāris skaņdarbi, bet lielu sajūsmu nekas neizsauca. Varbūt pie vainas bija tas, ka pirms tam nebiju redzējis filmu. Lai gan jau iepriekšdzirdētās kompozīcijas palīdzēja siltāk uzņemt filmu, pieņemot to kā kaut ko pazīstamu.
Albuma karognesēji ir dziesmas “O.. Saya” un “Jai Ho”, kas abas tika nominētas Oskaram kā labākās dziesmas. Abām piemīt savs raksturs un nozīme filmā. Pirmā iepazīstina skatītāju ar galvenā varoņa dzīves apstākļiem, bet pēdējā visnotaļ tradicionāli apvieno visus filmas varoņus kopīgā hindu dejā. Saundtreka lielākais trumpis ir Rahmana spēja savienot tradicionālos indiešu mūzikas elementus ar rietumu pasaules elektroniku un ritmiem. Spilgts piemērs ir “Mausam & Escape” - labākais instrumentālais skaņdarbs albumā, kas filmā pavada vienu no satraucošākajām ainām. Tajā ir apvienots gan indiešu instrumentu ansamblis un melodija, gan rietumnieciski efekti. Interesanti šķiet, ka skaņdarbos “Aaj Ki Raat” un “Millionaire” jūtama astoņdesmito gadu mūzikas atskaņas. Tas īpaši spilgti jūtams skaņu efektos un izmantoto sintezatoru reģistros.
Smaidu raisošs ir “Gangsta Blues”, kas ar neveikli hiphopīgo raksturu liek atcerēties Teriyaki Boyz no “Fast And Furious: Tokyo Drift” saundtreka. Ir arī garlaicīgāki skaņdarbi - “Ringa Ringa”, kas tā vien iet uz riņķi un “Liquid Dance”, kurā Rahmans spēlējas ar cilvēku balsīm un vijoļu sempliem.
Jauka ir “Latika’s Theme”, kas ar maigas sieviešu balss palīdzību ļauj ieslīgt sapņainās cerībās un gūt stiprinājumu pat pašā grūtākajā dzīves situācijā. “Dreams on Fire” ir šīs tēmas vokāla versija.
Pats komponists teica, ka bija priecīgs strādāt ar Deniju Boilu, jo spēja sadraudzēties, nodibināt abpusēju uzticību un strādāt pie filmas nevis plika honorāra dēļ (kas budžetā nebija paredzēts pārāk liels), bet gan ieguldot filmā visu sirdi un prātu. Ar tādu pieeju A.R. Rahmans, nedodot sev nekādas atlaides un nespējot samierināties ar sasniegto, dedzīgi sakomponējis mūziku, ar kuru nopelnījis 3 Oskara balvas kā arī pasaules mēroga atpazīstamību.
Treklistings
01. M.I.A. - O… Saya (03:34)
02. Riots (01:59)
03. M.I.A. - Mausam & Escape (03:53)
04. M.I.A. - Paper Planes (03:23)
05. M.I.A. - Paper Planes [DFA Remix]
06. Ringa Ringa (04:15)
07. Liquid Dance (02:59)
08. Latika’s Theme (03:09)
09. Sonu Nigam - Aaj Ki Raat (06:07)
10. Millionaire (02:44)
11. Gangsta Blues (03:42)
12. Dreams On Fire
13. Jai Ho
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 14, vidējais: 4.14 no 5) Dod savu vērtējumu!
marss 6. aprīlis, 2009 - 23:59 #
jai ho ir joprojām mana himna (pussycat dolls) izpildījumā ;)