(vērtējumi: 3, vidējais: 4.67 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Filma „Vēsā mierā” ir turpinājums filmai „Ķeriet īso”. Gluži tāpat par saundtrekiem teikt nevar, jo tie manāmi atšķiras. Jaunajā saundtrekā ir piedalījušies dažādi mūziķi, kuru skaņdarbi ņemti no plaša laika diapazona.

Pirmā filma bija gaumīga situāciju komēdija ar jautriem jokiem un sapiņķerētu sižetu. Tās saundtreku pārsvarā noteica džezīga, groovy noskaņa, kas ļoti labi noteica filmas stilu un atmosfēru. Par to veiksmīgi parūpējās Džons Lūrijs (John Lurie). Bez filmā skanošās mūzikas saundtrekā bija arī dziesmas, kas arī labi papildināja kopējo ainu, to nebojājot.

Jaunā filma jau nav tik laba, jo tajā nav saskatāms gaumīgums un tas vieglais stils, gaišā atmosfēra. Drīzāk pamanāms nogurums, nopūta un ilgas par pagājušajiem gadiem. Šai komēdijai jau nav tā šarma, kas bija pirmajai filmai. Ar mūziku ir līdzīgi. Diemžēl, lai pievērstu lielāku publikas uzmanību, speciāli komponētā talantīgā Džona Pauela (John Powell) mūzika tika samiksēta vienā četru minūšu skaņdarbā, kurš sastāv no .. fragmentiem. Tas arī šķiet vērtīgākais un labākais skaņdarbs visā albumā. Pirmais fragments ir skaļš un aktīvs latino deju vēsmās veidots, otrais ir stilīgāks un mierīgāks. Tajā īpašu rozīnīti piešķir balalaika, kas stereotipiski pasvītro krievu tautības personāžus. Tas ir īsākais fragments. Tam seko trešais, kura ritma sempls ļoti atgādina Massive Attack gabalu „Blue Lines” no tāda paša nosaukuma albuma. Arī šajā fragmentā piedalās balalaika, radot neatkārtojamu skanējumu. Trešajam fragmentam nemanāmi seko ceturtais, kas ir mazāk vērtīgs pavadījuma muzons, kas tāpat ir labs. Žēl, ka albumā ir tikai 4 minūtes no oriģinālās mūzikas, jo tā varētu būt ļoti interesanta.

Kas attiecas uz dziesmām, tad īpaši būtu jāizceļ tas, ka dziesmu kompilācija sakārtota līdzīgi Tarantino „Kill Bill” saundtrekā – pa daļai no visa, lai patiktu visiem. Ir gan 70.-to salkanais gabals „Fantasy”, kas man īpaši iet pie sirds, gan „Hollywood Swinging”. Interesanti, ka albumā ir dziesma „Be Thankful For What You Got”, kuru arī pārdziedājuši Massive Attack albumā „Blue Lines”. Ir vēl kustīga un ritmiska „Roda” no latīņamerikas, Džeims Brauna klasiskais „The Boss” kā arī Sonija un Šēras leģendārā dueta dziesma „A Cowboys Work is Never Done”. Ar to „veco labo” dziesmu saraksts beidzas.

Moderno mūziku pārstāv Black Eyed Peas ar dziesmu „Sexy”, kura paliek atmiņā no Travoltas/Tūrmanes atgriešanās dejas. Protams abu aktieru deju/mūziku nevar salīdzināt ar klasiski kičīgo „Lubenes” deju, bet filmā epizode bija izdevusies arī pateicoties piemeklētai dziesmai, kuras nosaukums labi raksturo pašu dziesmu. Bez tās ir arī „Brand New Old Skool” un „Suga Suga Reggae Remix”, kas pārstāv hip-hopu/r’n’b. Vēl ir „Gs and Soldiers”, kas vismazāk iederas albumā ar savu cenzēto repu.

Ir arī divas dziesmas, kuras izpildi filmā atklātais talants – „Believer” un „Ain’t No Reason” Kristiānas Miliānas izpildījumā. Var just, ka meitenei ir spēcīga balss, bet viņai var piemeklēt arī labākas dziesmas. Balāde „Believer” varbūt šķita laba filmā, bet pēc vairākām noklausīšanās reizēm dziesma sāk krist uz nerviem un iegūst statusu „labāk izlaist”. Otrā ir ātrāka un līdz ar to „izciešamāka”, lai gan tai arī nav lielas vērtības.

Jautrs bonuss albumā ir Roka izpildītā dziesma „You Ain’t Woman Enough”, kas sagādā jautrus brīžus ne tikai filmā, bet arī klausoties to tāpat. Īpaši komiski izklausās speciāli nohaltūrētais „back vocals”, kas vismaz spēj ieviest smaidu sejā.

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Thin Red Line/Šaurā sārtā līnija
• Robots (various)/Roboti (dziesmas)
• Mr. & Mrs. Smith (various)/Smita kungs un kundze (dziesmas)
• Mr. & Mrs. Smith (score)/Smita kungs un kundze (mūzika)
• Jumper/Lēcējs
• Italian Job/Itāļu variants
• Ice Age 2: the meltdown/Ledus laikmets 2: Atkusnis
• Bourne Ultimatum/Borna ultimāts
• Bourne Supremacy/Borna pārspēks
• Bourne Identity/Borna identitāte