
Pēc Džona Grišema romāna motīviem tapušās skatītāju netaupošās vardarbīgās tiesu filmas mūzikas autors Eliots Goldentāls (Final Fantasy, SWAT, Alien3, Heat, oskars par Frida) gluži tāpat izlēmis netaupīt klausītāja nervus. Klausies, ja ilgojies pēc GRIEZĪGAS mūzikas.
Šis ir pārsteidzošs albums! Obligāti klausieties to kopumā, pretējā gadījumā tas visdrīzāk neatstās NEKĀDU iespaidu. Kompozicionāli tas ir maksimāli nesakarīgs – tikai viena nosacīta tēma, vispārējs jebkāda ritma trūkums, visa mūzika sastāv no atsevišķiem savstarpēji kontrastējošiem efektiem, pārsvarā bez toņkārtas, tas ir simfoniskā orķestra atskaņotu trokšņu jūklis – tomēr šis albums mani pārsteidza PATĪKAMI. Protams, Goldentāls ir savā elementā orķestra instrumentācijas ziņā, īpaši tutti (kad visi spēlē reizē) bliezienos, kulminācijas, kā vienmēr, nes jumtu nost – skatīt „Final Fantasy”; tomēr te ir kas īpašs, proti, solisti ir mutes ermoņikas ar saksofonu. Viens no neiedomājamākajiem salikumiem šeit ir brīnišķā saspēlē! Īpaši šokē saksofonists – bieži saksofona skaņas var noturēt par kliedzieniem, rukšķēšanu, vājprātīgā smiekliem, tai pašā laikā, vienīgo tēmu („Pavane for Solace”) tas burtiski spēlē pa dvēseles stīgām.
Komponists lieliski realizē dažnedažādus baiļu izraisīšanas efektus ar parastā simfoniskā orķestra palīdzību – nosacītus sastinguma brīžus, kad viss orķestris ļoti klusi spēlē nenosakāmu skaņu masu, kurai seko negaidīts dārdiens.
Visšokējošākais ir 8. skaņdarbs, kurā nēģerietes gospelī dzied slaveno antēmu „Take my hand precious Lord”, kamēr fonā klusi zogas orķestris ar patiesas bailes iedvesošām skaņām. Šis kontrasts ir albuma psiholoģiskā kulminācija un ļauj vaļu mūsu iztēlei - kas gan varētu notikt ainā, kurai pievienots tik groteski atbaidošs pavadījums… Albuma noslēgumā šī gospeļdziesma pievienota oriģinālversijā – paldies par iejūtīgo žestu producentam, jo tā ir īsti laikā, lai klausītājs atgrieztos reālajā pasaulē.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 2, vidējais: 4 no 5) Dod savu vērtējumu!