(vērtējumi: 1, vidējais: 5 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Matrix triloģijas mūzika, tāpat kā filma ir liels fenomens. Abi roku rokā spējuši radīt jaunu veidu, kā izklāstīt domu par pasaules realitātes apmānu un cilvēku paverdzinājumu. Šoreiz pievērsīsimies pēdējai daļai – Matrix Revolutions.

Kas attiecas uz Matrix filmu triloģijas mūzikas celiņiem, tad teikšu, ka manās rokās ir pabijuši un vēl ir visi albumi, kas nākuši klajā šīs triloģijas sakarā. Neesmu pārliecināts, ka kāds vispār ir interesējies un zina, ka pirmajai 1999.g. filmai eksistē ne tikai -music from and inspired by- albums, kurā apkopoti Merilina Mensona, Propellerheads, Rob D, Rage Against the Machine un citu darinājumi, bet arī -music score- albums, kurā ir diemžēl tikai apmēram 37 minūtes Dona Deivisa komponētās simfoniskās mūzikas no pirmās filmas. Latvijā tas palika pavisam nepamanīts, ja neteikt vairāk, ka šis albums Latvijas plauktos vispār nebija pieejams, kaut gan bija ļoti spilgts, novatorisks un fascinējošs.

Otrās filmas cd bija pieejams jau vairākas dienas pirms pirmizrādes, kā par brīnumu, tajā bija apvienotas gan atsevišķu darboņu kompozīcijas, gan arī Dona Deivisa skaņdarbi. Bet, kā par spīti, miksēšanā piedalījies Vačovsku mīlulis Juno Reactor, kas maigi sakot mūziku izčakarēja - padarīja to primitīvāku un piezemētāku. Albumu manās acīs glāba vienīgi 17 minūtes garā svīta, kurā apkopoti vairāki muzikāli motīvi no visas filmas. Bet nu atkal kopējais otrā diska garums bija tikai nieka 40 minūtes. Par laimi, abi diski bija pieejami kopā, nevis atsevišķi. Šāds studijas gājiens pievērsa popkorna mīlētāju uzmanību Dona Deivisa un Juno Reactor kopdarbam. Šī “izdabāt-visiem” taktika pārsvarā lika vilties šiem “visiem”, jo tiem, kam patika Rob Zombie nebija vajadzīgs otrais disks, bet tiem, kam patika Dons Deiviss, nebija vajadzīgs pirmais. Par laimi, man tomēr lēnām piegāja pie sirds abi diski. Bet tā Juno Reactor radītā sintētikas piegarša tāpat traucē ikkatru reizi, kad klausos Matrix Reloaded.

Un beidzot nāk ilgi (nu labi, tikai nieka 5 mēneši) gaidītais Matrix Revolutions! Beidzot virsroku gūst Dons Deiviss! Šoreiz pat Juno Reactor ir ķēries pie galvas īstās puslodes un padarījis mūziku modernāku pozitīvā gaisotnē, nevis negatīvā. Pie tam, albuma garums beidzot pārsniedz stundas robežu. Par šāda score albuma eksistenci vien to var ierindot veiksmīgāko albumu vidū. Pie tam Dons Deiviss pārsniedz pats sevi - pēdējie pieci treki ir vienkārši satriecoši. Tie ir daudzviedīgi - gan izjusti klusi un emocionāli, gan majestātiski un spēcīgi.

Dons Deiviss it kā apzināti veidojis mūziku trijām filmām katru nākamo ar lielāku, augstāku mērķi, to simboliski parādot izvēloties pirmā skaņdarba tonalitāti – katras nākamās filmas tonalitāte ir par pustoni augstāka. Tāpat arī pati mūzika. Pirmajā filmā tā ir piezemināta, mistikas drūmuma apņemta, otrajā action tipa gabalu piesātināta, kā arī ar glorificējošiem momentiem. Trešajā tā sasniedz savu kulmināciju – tiek lielā mērā izmantots koris, kas piedot šo episko gaisotni. Vienīgais mīnuss mūzikai ir vidējie treki, kas liekas samocīti, smagnēji un šo iemeslu dēļ nebaudāmi. Tā vien liekas, ka tiek radīts troksnis, nevis mūzika. Bet tāds laikam ir bijis mērķis, jo savādāk attēlot cilvēku un mašīnu karu nevar. Lai nu kā, arī starp šiem kara gabaliem, kuri pie tam diezgan neloģiski sakārtoti/samiksēti (pēkšņi baidzas un tad atkal strauji sākas), ir atrodamas arī labi, emociju piepildīti momenti – Moribund Mifune, kad pulkvedis Mifune pašaizliedzīgi stāv pretī mašīnām un šai cīņā zaudē dzīvību; Saw Bitch Workhouse – Trinitija un Neo brauc uz mašīnu pilsētu un, uzbraucot virs mākoņiem, ierauga sauli vienīgo reizi mūžā.

“Trinity Definitely” - beidzot pilnā krāsā atklājas mīlestības tēma, kas, starp citu daudzās epizodēs jau parādījās pirmajā un otrajā filmā. “Neodammerung” - kora sanskrita dziedājumi piešķir īpaši episku gaisotni Neo un Smita konfrontācijas kulminācijai. “Why, Mr. Anderson” skaņdarbā tiek pausts cilvēku pragmatisms - mēs lēnām pārtopam mašīnās, kam emocijas un mīlestība ir sveši vārdi. Šīs nolemtības pilnās skaņas drīz vien pārtek cerību pilnā “Spirit of the Universe”, kurā pastiprināts un paspilgtināts pirmās filmas pārsteidzošais fināls. Un visam šim pa virsu vēl tiek uzlikts “Navras”! Šis gabals reāli nones jumtu no galvas! Kas tik te nav salikts kopā: sanskritā dziedošais koris, zemie klavieres toņi, virtuozs simfoniskais orķestris, indiešu dziedājumi, indiešu mūzikas instrumenti un daudzveidīgas perkusijas u.c. Šeit Juno Reactor fenomenāli remiksē “Neodammerung”, padarot to vēl spēcīgāku, hinduisma vēsmās veidotu impulsīvu un enerģisku deju. Šī pēdējā treka dēļ vien ir vērts šo albumu nosaukt par revolucionāri veiksmīgāko šajā gadā!

Kā alternatīvās mūzikas albums Matrix Revolutions viennozīmīgi netur līdzi nedz pirmās, nedz arī otrās filmas saundtrekam, bet ne jau to ir jāvērtē! Šim albumam ir pavisam cita muzikāla vērtība, ko neviens cits alternatīvās mūzikas pasaules pārstāvis nevar piedāvāt. Jo ikreiz, uzvelkot austiņas un klausoties ko tādu, ir iespaids, ka tev tāpat kā filmas varoņiem smadzenēs tiek iesprausts štekeris, un tu tiec iegremdēts kādā noslēpumainā savas zemapziņas veidotā spilgtā muzikālās vizualizācijas pasaulē, ko vienīgi simfoniskais skanējums tev var palīdzēt atsegt un atklāt.

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Matrix Reloaded