
Džeinas Ostinas romāna ekranizējums piedzīvojis vēl vienu, varētu pat teikt, kārtējo iemiesojumu uz ekrāniem. Varbūt kāds vēl atceras 1995. gadā tapušo mini telenoveli ar Kolinu Fērtu galvenajā lomā, kas nenoliedzami radīja zināmu spiedienu 2005. gada versijai.
Tomēr jāatzīst, ka režisors veiksmīgi uztvēris autores pamatideju un, piešķirot dažas dzīvākas nianses, skatītājiem iepazīstina to pašus tēlus smalkā šķērsgriezumā.
Kā jau tika paredzēts, filmas muzikālā daļa ir pelnīti uzslavēta. Viss saundtreks ir viena autora Dario Marianelli darbs, tomēr nav nabadzīgs vai garlaicīgi vienveidīgs. Jau ar pirmo skaņdarbu „Dawn” tas ļoti vienkārši, mierīgi ieaicina skatītāju citā gadsimtā… Maigais plūdums caurvij visu saundtreku. Īpašu noskaņu piešķir klavieres, kas saspēlē ar citiem instrumentiem, sasniedz kāpinājumu, ļaujot sadzirdēt to, kas patreiz noris tēla dvēselē, piemēram, skumju pārdomu apdvestā „The Living Sculptures of Pemperly” kompozīcija.
Enerģiskās vijoles „Meryton Townhall” un „Can’t Slow Down” ļoti dzīvi rada īstenu noskaņu par 19. gs. ballēm, lai gan skaņdarbi ir pilnīgi unikāli un neatkārtojami komponista darbi. Var tikai apbrīnot viņa spēju tik veiksmīgi sajust to laiku, gaisotni, sabiedrību. Ja ierasts uztvert šo laiku vēsturē kā stīvu un reglamentētu, tad autors piedāvā iespēju aiz šiem visiem sabiedrības likumiem ieraudzīt dzīvus cilvēkus, kas jūt nemazāk kaislīgi.
Viens no saundtreka trauslākajiem un liriskākajiem darbiem ir „A Postcard to Hanry Purcell”. Ļoti melanholisks vijoles izpildījums, kuru brīžiem akcentē pārējo vijoļu neuzbāzīga piespēle, līdz kulminē ar čella samtaino skanējuma atbalstu un noslēdz skaņdarbu pozitīvā noskaņā.
Ļoti tuva kompozīcija iepriekšējai ir „Liz on Top of the World”, tikai šoreiz jau ar klavierēm. Skaņdarbos tieši taustiņu sitieni, šķiet, saskan ar jūtu svārstībām – tiek spēlēts 2 dažādos ritmos kā „The Secret Life of Daydreams”, kad pāris pamīšus spēlētas notis sasaucas ar rotaļīgām virāžām augstākā tonalitātē. Tās pašas skaņas atrodam arī „Mr. Darcy” kompozīcijā, kas nenoliedzami ir saundtreka kulminācija, tikai nu bez klavierēm, kuras pievienojas tās noslēgumā, kad seko atkārtojums no saundtreka pirmā skaņdarba „Dawn”.
Īpašā pārī var klausīties skaņdarbus „Arrival at Netherfield” un „Leaving Neatherfield” – tie ir pretstati: cik pirmais ir rotaļīgs, romantisks un kompozīcijas otrā dāļā pat pompozs, tad tieši pretēji otrs gabals pauž vilšanos, skumjas, tomēr ne mirkli netiek pazaudēta vadlīnija - miera sajūta.
Dinamiskākā kompozīcija diemžēl saundtrekā nav iekļauta. Tomēr darbi sava starpā ir cieši vienoti, un brīžiem pat šķiet vienādi, it kā atspoguļojas viens otrā. „Your Hands are Cold” var uzskatīt par vienu no pašiem liriskākajiem un tai pat laikā vitālākajiem darbiem no visiem. Tas izspēlē tematisko kulmināciju un filmas esenci.
Saundtreku noslēdz skaņdarbs „Credits”, kas pēc scenārija nepavisam neatrodas nobeigumā, bet, acīmredzot, komponists atradis to par iederīgāko vietu minētajai kompozīcijai – kā svaigu beidzamo pārskatu.
Noslēgumā jāteic, ja nebūtu mūzikas, nebūtu puse no filmas, jo tieši tā tai piešķir šo mieru un harmoniju. Tas ir teicams komponista darbs un burvīgu skaņdarbu izlase, kas nav paredzēta tikai klasiskas mūzikas cienītājiem.
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


Inta 19. oktobris, 2008 - 18:48 #
Muuzika dveeselei, sirdsmieram un baudai :)
Skaisti :)
māra 17. septembris, 2009 - 20:05 #
Mūzika laba, ir pat notis, ja vajag varu dalīties ;)
māra 17. septembris, 2009 - 20:05 #
Mūzika laba, ir pat notis, ja vajag varu dalīties ;)
http://conceptio.lv/mara/
laimiite 20. maijs, 2011 - 18:57 #
Mana Mīļākā filma!