
Dotā filma ir ideāls piemērs tam, kā laba filma palīdzot medijiem un kritiķiem var kļūt par ļoti labu un ievērīgas cienīgu. Skatītāji to gribēs redzēt tikai tādēļ vien, ka tajā ir Džordžs Klūnijs un kritiķi teikuši, ka filmā viņš ir varenlabs.
Esmu pārliecināts, ka, ja tajā nebūtu Klūnija, filma paietu garām nemanot, bet tā kā Klūnijs ir uz viļņa, tad filma ir topā un gozējās saulītē ar 6 Oskara nominācijām + vienu statueti labākajai otrā plāna aktrisei Tildai Sviltonei (tas protams Jums zināms no DVD vāciņiem). Viena no nominācijām (Best Achievement in Music Written for Motion Pictures, Original Score) tika arī mūzikas autoram Džeimsam Ņūtonam Hovardam, kas bija daudziem liels izbrīna avots, jo viņa ambientās un izsmalcināti minimālistiskās mūzika stils ir reti pārstāvēts Oskara nomināciju listēs. Vai nu tas bija politisks solis (filmai vajadzēja sakrāt noteiktu skaitu nomināciju), vai nu šāda veida mūzika šobrīd ir topā un tiek uzskatīta par lielāku sasniegumu nekā vērienīgie, vairāk tradicionālie novirzieni.
Manā uzmanības lokā filmas mūzika iekļuva pateicoties tās mājaslapai. Pēdējā laikā bieži sastopama tendence ir filmu flash saitiem fonā likt filmas mūziku (kas protams, pats par sevi ir ļoti loģisks solis), kas pavada apmeklētāju lasot info, iepazīstoties ar radīšanas vēsturi, aktieriem u.c. un apmeklētājs lēnām tiek pieradināts pie mūzikas un pat kļūst no tās atkarīgs. Tā gadījās ar mani “Maikla Kleitona” mājaslapā.
Mūzika līdzinās filmas advokātu garderobei - tā ir strikta krāsu palete, dress-code, kas nedrīkst tās nēsātāju (mūzikai - filmas saturu) aizēnot, tā nedrīkst izcelties, pievērst lieku uzmanību, novirzīt no sarunu tēmas.
Albums ir relatīvi īss - 38 minūtes, bet tā ir pietiekami maza/liela telpa šīs filmas mūzikai. Viss albums tur klausītāju sasprindzinājumā, izmeklēšanas virpulī, smalkās ofisa intrigās, kas muzikāli atainojas ar inteliģentu elektroniku (jā, šāds vārdu savienojums ir reāls), klusinātām klavierēm un retu stīgu nodaļas iesaisti. Klavieres atskaņo arī galveno tēmu, kas burtiski ir atkārtota tercas un kvartas nošu atskaņošana. Bet nekad nevarētu iedomāties, ka kaut ko tik vienkāršu varētu pārvērst šādā kompozīcijā. Tēma parādās skaņdarbā “Drive to the Field”, “Times Square”, “Mr. Verne”, “I’m Not the Guy You Kill” un “25 Dollars Worth”. Vairākos skaņdarbos vēl sastopamas melodiskas frāzes (tās gluži par tēmam nevar nosaukt) ģitāras izpildījumā (”Main Title”, “I’m Not the Guy You Kill”, kas ir albuma garākais un spriedzes piepildītākais skaņdarbs). “25 Dollars Worth” ir vistradicionālāk skanošais skaņdarbs - sešas ar pusi minūtes garajā gabalā klavieres un stīgu kamerorķestri elektronika pārtrauc tikai sākoties 5. minūtei.
Rezumējot jāsaka, ka ar mūzikas patikšanu varētu būt līdzīgi kā ar pašu filmu - vieniem liksies, ka tā ir par garlaicīgu un lēnu, turpretī citi spēs novērtēt tās detaļas un nianses, kas šo filmu (mūziku) padara īpašu.
Treklistings
01. Main Titles (02:11)
02. Chinatown (02:27)
03. Drive to the Field (01:34)
04. Just Another Day (02:20)
05. Meeting Karen (02:46)
06. Looking for Arthur (01:41)
07. U North (01:49)
08. Arthur and Henry (02:11)
09. Times Square (03:38)
10. Mr. Verne (02:28)
11. I’m not the Guy you Kill (06:57)
12. Horses (02:13)
13. 25 Dollars Worth (06:26)
Ielikt Twitterī
Ielikt Deliciousī
Ielikt Diggī


(vērtējumi: 3, vidējais: 4.67 no 5) Dod savu vērtējumu!