(vērtējumi: 2, vidējais: 4.5 no 5) Dod savu vērtējumu!

 Loading ...

Absolūti negaidīto “Sestā prāta” panākumu iedvesmots režisors M. Naits Šaijamalans ņēmis talkā savu laimes nesēju Brūsu Vilisu, savu iemīļoto pilsētu Filadelfiju un nu jau ilggadējo partneri Džeimsu Ņūtonu Hovardu, lai iemiesotu dzīvē pirmo daļu no iecerētās triloģijas par nesaplēšamo, necauršaujamo Brūsu Vilisu.

Diemžēl pēc tik lieliem sasniegumiem laikam ir grūti sevi pārspēt un izdabāt pārsteigumu gaidošiem skatītājiem, kuri pēc “Sestā prāta” tā vien gaida kā 180° pagriezienu sižeta attīstībā. Pēc jau 5 filmām, kas tapušas pēc “Sestā prāta” var secināt vienu - pēkšņs tvists filmas beigās nostrādā tikai tad, kad to nemaz negaidi. Tiklīdz katrā režisora nākamajā filmā skatītāji sāka meklēt un fantazēt, kā filma varētu neparedzami beigties, tā pārsteiguma efekts zuda - vai nu skatītājs jau bija atminējis, kas beigās notiks vai izdomāja vēl labāku versiju.

Dotā filma šoka ziņā noteikti netuvojas “Sestajam prātam”, jo, lai gan beigās ir neliels atklājuma mirklis, tas ir likumsakarīgs un gaidāms. Filma ir klusa kā Vilisa varonis, kas lēnām sāk apzināties kas viņš ir. Mūzika seko viņam līdzi šajā pašizpētes ceļojumā. Galvenais varonis dzīvo parastu bezmērķīgu dzīvi un neapzinās savas īpašās spējas, kas laikam arī ir iemesls šķietami neveiksmīgai ģimenes dzīvei, turpretī anti-varonis apzinās savas “spējas” un pateicoties šai apziņai viņam ir mērķis, kas padara viņu laimīgāku pat neskatoties uz acīmredzamiem šķēršļiem. Tas atklāj filmas pamatdomu, proti, tu spēj būt laimīgs tikai tev paredzētajā vietā, piepildot tev nozīmēto misiju.

Filmas traģisko sākumu visai neloģiski pārtrauc dzīvelīgs ritms, kas iepazīstina mūs ar galveno tēmu. Lai arī cik tas dīvaini neizskatās filmā, pirmo reizi noklausoties albumu tālajā 2000. gadā tieši “Visions” bija tā kompozīcija, kuru klausījos vēl un vēl, neņemot vērā brīnišķīgos skaņdarbus albuma turpinājumā. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad mūzika šķirta no bildes nostrādā efektīvāk.

Galvenā tēma personificē Vilisa varoni - tās melodija ir skumja, bet skanējums nesalaužams, turpretī otrā tēma, kas personificē anti-varoni ir gan skumja, gan nedroša. Viscaur albumam tās pārdzīvo izmaiņas līdzīgi varoņiem, līdz finālā varoņa tēmai tiek nomainītas harmonijas no minora uz mažoru, radot krāšņāko skaņdarbu albumā “The Orange Man”. Šo ideju Džeimsam īpašī labi izdevies attīstīt nākamajā sadarbības projektā ar Šaijamalanu - “Zīmes”. Skaņdarbā “The Wreck” parādās trešā t.s. uzvaras tēma, kas vēlāk atkārtojas arī pēdējā skaņdarbā.

Analizējot saundtreka kopēju atmosfēru jāsaka, ka tā ir melanholiski skumīga, dažbrīd drūma, klusa ar dažiem griezīgiem un pēkšņiem skaļuma izlēcieniem (bet to ir mazāk kā “Ciema” saundtrekā). Par labākajiem var nosaukt “Visions” (galvenās tēmas pirmā parādīšanās, kas detalizētāka un nedaudz rāmāka sastopama skaņdarbā “Unbreakable”), “Reflection Of Elijah”, “Weightlifting” .. laikam jau visi gabali ir labākie šeit, bet bez uzmanības nedrīkst palikt “The Orange Man” un “Mr. Glass / End Title”, kur galvenajā tēmā debešķīgi iestarpināts čells.

Treklistings

01. Visions
02. Reflection Of Elijah
03. Weightlifting
04. Hieroglyphics
05. Falling Down
06. Unbreakable
07. Goodnight
08. The Wreck
09. Second Date
10. School Nurse
11. Blindsided
12. The Orange Man
13. Carrying Audrey
14. Mr. Glass / End Title

Ielikt Twitterī  Ielikt Deliciousī  Ielikt Diggī 

Citi komponista/-u darbi

• Village/Ciems
• Signs/Zīmes
• Michael Clayton/Maikls Kleitons
• King Kong/Karalis Kongs
• Interpreter/Tulks
• Happening, The/Notikums
• Fugitive, The/Bēglis
• Dark Knight, The/Tumšais bruņinieks
• Collateral/Līdzzinātājs
• Batman Begins/Betmens: sākums